ES amatpersonas: Nepieciešams aktivizēt Eiropas kaimiņu politiku

Eiropas Savienībai un tās kaimiņiem ir nepieciešams aktivizēt savu sadarbību, lai uz vienlīdzīgu partneru tiesībām pārvarētu mūsdienu draudus un izaicinājumus, kā arī izmantotu kopējās iespējas. Šādu viedokli paudusi Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un paplašināšanās un kaimiņu politikas komisārs Johanness Hāns, prezentējot pārskatīto Eiropas kaimiņu politiku. Politikas komentētāji atsevišķus ierosinājumus novērtējuši ļoti pozitīvi, vienlaicīgi paužot bažas par to, vai kopējā kaimiņu politika būs pietiekami efektīva.

Eiropas kaimiņu politika ir viena no Eiropas Savienības ārpolitikas galvenajām sastāvdaļām. Ar šīs politikas palīdzību Eiropas Savienība vēlas sasniegt pēc iespējas lielāko politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar kopumā 16 kaimiņu reģiona valstīm Eiropas Savienības austrumos un dienvidos. Šī politika ir balstīta uz kopējiem mērķiem un vērtībām tādās jomās kā demokrātija, likuma vara, cilvēktiesību ievērošana, kā arī sociālā sadarbība.

Šī gada laikā Eiropas ārējās darbības dienests un Eiropas Komisija ir saņēmusi dažādu partnervalstu, domnīcu un akadēmiķu ieteikumus par to, kā padarīt kaimiņu politiku daudz efektīvāku.

Pagājušajā nedēļā ar pārskatīto Eiropas kaimiņu politikas piedāvājumu Eiropas parlamenta ārlietu komitejas deputātus iepazīstināja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un paplašināšanās un kaimiņu politikas komisārs Johanness Hāns. Kā savā uzrunā norādīja Federika Mogerīni, pašreizējā politiskā un drošības vide Eiropas tuvumā prasa jaunu partnerības plānu:

"Jaunie piedāvājumi paver ceļu pilnīgi jaunai mūsu politikas fāzei, kas virzās prom no tās kaimiņu politikas, kas tika pieņemta pirms daudziem gadiem un kas balstījās uz principu, ka vienā pusē atrodas Eiropas Savienība, bet otrā pusē ir kaimiņi.

Tagad visiem ir skaidri redzams, ka šajā reģionā mēs visi esam partneri, kuri dala kopīgu telpu, saskaras ar kopīgiem draudiem, izaicinājumiem un arī iespējām."

Kā norāda Federika Mogerīni, viens no galvenajiem uzdevumiem ir panākt, lai Eiropas un tās kaimiņu sabiedrībās tiktu veicināta izpratne par to, ka dažādo problēmu risināšanā, vai tā būtu Sīrija, bēgļu krīze, Ukraina vai cīņa ar terorismu, puses ir iesaistītas kā vienlīdzīgi partneri. Šāda apziņa arī ļautu veiksmīgāk izstrādāt instrumentus izvirzīto mērķu sasniegšanai. Savukārt Eiropas Savienības paplašināšanās un kaimiņu politikas komisārs Johanness Hāns norādījis uz to, cik svarīgi ir veicināt arī ekonomisko sadarbību:

"Ir ļoti svarīgi attīstīt ekonomiku kaimiņu reģionos, lai piemērotu pašu Eiropas Savienības pamatideju. Žans Monē savulaik teica, ka pastiprinātas ekonomiskās attiecības ir labākais veids, kā novērst konfliktus un nesaskaņas.

Līdz ar to ekonomikas veicināšana ar finanšu institūciju palīdzību, kā arī kvalificētas apmācības nodrošināšana jauniem cilvēkiem, palīdzot viņiem atrast darbu, ir labākais veids, kā palīdzēt kaimiņiem."

Kā norāda ietekmīgās domnīcas "Carnegie Europe" pētnieks Štefans Lēne, pašreizējā bēgļu krīze un terora akti Parīzē ir pierādījuši to, ka Eiropas Savienības kaimiņu politika līdz šim nav bijusi veiksmīga un mērķis tuvināt kaimiņu valstis Eiropai ir novedis pie pretēja rezultāta – no kaimiņu reģioniem tiek importēta nestabilitāte, kas apdraud Eiropas integrācijas idejas.

Komentējot Eiropas Komisijas jaunos piedāvājums, Lēne atzinīgi novērtējis atteikšanos no vienādiem standartiem un pieprasītajiem politikas instrumentiem visām 16 kaimiņvalstīm, dodot priekšroku individuālai pieejai.

Tāpat viņš norādījis, ka atzinīgi ir vērtējama apņemšanās padarīt pieejamos finanšu instrumentus elastīgākus un ātrāk reaģēt spējīgus. Štefans Lēne arī prognozē, ka jaunie piedāvājumi būs sarūgtinājums tām kaimiņu valstīm, kuras noslēgušas un jau ievieš dzīvē asociācijas līgumus ar Eiropas Savienību, jo jaunajos dokumentos netiek piedāvātas nekādas jaunas perspektīvas, izņemot vienoto ekonomisko zonu.

Kā potenciālos mīnusus akadēmiķis min to, ka laika posmam līdz 2020.gadam nav paredzēts palielināt kaimiņu politikas finansējumu.

Tāpat individuāla pieeja katrai dalībvalstij prasīs ievērojami lielākus cilvēkresursus, bet ārējās darbības dienestu plānots samazināt. Un, treškārt, Štefans Lēne prognozē, ka dalībvalstis arī turpmāk centīsies vairāk veicināt savu individuālo ārpolitiku un aizstāvēt savas ekonomiskās intereses, tā vietā lai padarītu daudz efektīvāku Eiropas kopējo kaimiņu politiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti