Reglinga kungs, vispirms paldies, ka atvēlējāt laiku šai intervijai! Man jāsaka, ka Latvijas sabiedrībai Eiropas stabilitātes mehānisms ir jaunums, tāpat kā viss kas saistās ar eiro, jo kam tādam pievienojamies pirmo reizi. Paskaidrojiet lūdzu maniem radio klausītājiem, kādēļ, pievienojoties eirozonai, Latvijai ir jākļūst arī par Eiropas stabilitātes mehānisma dalībnieci?
Es ļoti labi saprotu, ka Eiropas stabilitātes mehānisms Latvijas sabiedrībai ir jaunums. Tā pati par sevi ir ļoti jauna institūcija. To izveidoja aizvadītā gada oktobrī, līdz ar to tā ir tikai mazliet vairāk nekā gadu veca. Taču institūcijas mērķis ir skaidrs – gādāt par eirozonas stabilitāti. Tā ir pastāvīga institūcija, kurā visas eirozonas dalībvalstis ir dalībnieces, līdz ar to ikviena valsts, kas pievienojas eirozonai, automātiski pievienojas arī Eiropas stabilitātes mehānismam. Visas tās 17 valstis, kas jau tagad lieto eiro, ir mūsu dalībnieces un veido Eiropas stabilitātes mehānisma kapitālu, lai tās dalībvalstis, kam pēkšņi rastos īslaicīgas problēmas, un, kuras zaudētu pieeju finanšu tirgiem, varētu šeit aizņemties naudu, lai pārdzīvotu šo grūto periodu. Tas ir nedaudz līdzīgi kā Starptautiskajā Valūtas fondā, kurš strādā ar tādiem pašiem principiem tikai globālā līmenī. Tur arī dalībvalstis iegulda naudu un problēmu gadījumā var aizņemties.
Tātad, ja, piemēram, Latvijai gadītos finanšu problēmas, cerams, protams, ka tā nebūs, tad mēs principā varētu paļauties uz Eiropas stabilitātes mehānismu?
Jā, absolūti, tāds ir mērķis. Eiropas stabilitātes mehānisms ir pastāvīga organizācija, kuras nolūks ir palīdzēt dalībvalstīm problēmu gadījumā un piedāvāt aizdevumu, kā mēs jau to tagad darām piecās valstīs – Grieķijā, Īrijā, Portugālē, Spānijā un Kiprā. Tām ir īslaicīgas problēmas tirgos. Divas no šīm valstīm, starp citu, ir bijušas ļoti sekmīgas un tagad iziet no programmas. Trīs to turpina un pilda nosacījumus. Tātad šīs iespējas ir visām mūsu dalībvalstīm, un būs arī Latvijai, kas vispirms pievienosies eirozonai un pēc tam Eiropas stabilitātes mehānismam kā 18. dalībvalsts, un mēs ļoti laipni gaidām Latviju savā pulkā.
Kādi būs nosacījumi, lai uz šo naudu problēmu gadījumā varētu pretendēt?
Viss darbojas līdzīgi kā Starptautiskā Valūtas fonda gadījumā. Mēs jau pašā sākumā esam vienojušies par programmu, ka divu, trīs gadu laikā valsts saņem aizdevumus, taču šajā laikā tai ir jāievieš jaunā politika, par ko tā ir vienojusies ar aizdevējiem. Mērķis ir ļoti skaidrs – uzlabot valsts ekonomisko situāciju un panākt to, lai valsts varētu atgriezties finanšu tirgos. Tas nav viegli, un valstij var būt sāpīgi, Latvijai jau ir šī pieredze, taču tā atmaksājas. Latvija jau kādu laiku ir valsts ar visaugstāko izaugsmi ES. Es zinu, ka bezdarba procents joprojām ir ļoti augsts, taču tas noteikti mazināsies. Latvijas ekonomiskie pamati tagad pēc aizdevuma programmas ir daudz, daudz labāki. Un šis pats koncepts attiecas uz visām valstīm, kas aizņemas naudu no Eiropas stabilitātes mehānisma.
Cik liels būs Latvijas maksājums Eiropas stabilitātes mehānismā?
Eiropas stabilitātes mehānisma dalībvalstīm ir jāfinansē organizācijas kapitāls. Tas ir liels, jo mēs vēlamies nodrošināt patiešām vērā ņemamu atbalstu dalībvalstīm un būt patiešām uzticams aizsargmūris, kas pārliecinātu arī finanšu tirgus. Mūsu kopējais kapitāls ir 700 miljardu eiro, no kuriem 80 miljardi eiro jau ir dalībvalstu iemaksāti. Latvijai, kad tā pievienosies, būs jāiemaksā 1,94 miljardi eiro, no kuriem 221 miljons eiro ir jāiemaksā uzreiz, bet pārējo daļu Latvija iemaksās piecās kārtās. Šo katras valsts daļu nosaka saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas kritērijiem, un tas ir maksājums, par ko panākta vienošanās sarunās ar Latviju.
Vai Latvija ir starp tām valstīm, kas Eiropas stabilitātes mehānismā iemaksā salīdzinoši mazāko daļu?
Jā, Latvija ir starp tām valstīm, kas iemaksā mazāk. Ir arī īpašs noteikums, kas nosaka iemaksas samazinājumu valstīm, kuras ir nabadzīgākas. Tas attiecas arī uz Latviju 12 gadu pārejas periodā, pēc tam kapitāla iemaksas pieaugs par 900 miljoniem eiro.
Latvijas parlaments janvārī balsos par valsts pievienošanos Eiropas stabilitātes mehānismam. Tā ir daļa no procedūras. Cik pārliecināts esat, ka balsojums būs pozitīvs?
Jā, jums taisnība. Parlamentam ir jāapstiprina valsts pievienošanās un jāratificē Eiropas stabilitātes mehānisma līgums. Tā ir darījušas arī visas pārējās eirozonas valstis. Tas ir starptautisks līgums, uz kura mēs balstām savu darbu. Latvijas amatpersonas un finanšu ministrs, ar kuru esmu bijis kontaktā, ir pārliecināts, ka balsojums būs pozitīvs, un es arī ļoti ceru, ka tā būs. Jo tas ir gan Latvijas, gan arī eirozonas interesēs.Un es ceru, ka mums drīz būs 18. dalībniece.
Tātad, pēc balsojuma parlamentā, Latvija oficiāli būs pievienojusies Eiropas stabilitātes mehānismam?
Būs nepieciešamas vēl pāris dienas, lai ratificēšanas procesu pilnībā pabeigtu. Kā ikviens likums, arī šis būs jāpublicē Latvijas oficiālajā vēstnesī. Tad šo ratifikācijas dokumentu būs jāiesniedz Padomes sekretariātam Briselē, un divdesmit dienas vēlāk notiks jaunas valsts uzņemšana Eiropas stabilitātes mehānismā. Līdz ar to tas varētu būt vienīgi agrā martā.
Jūs jau pirmīt nedaudz pieskārāties Latvijas situācijas vērtējumam, un vismaz, saskaņā ar statistiku, mēs esam salīdzinoši labā formā. Tajā pašā laikā Latvijā ir zema inflācija un augoša ekonomika. Eksperti saka, ka kādā brīdī tas noteikti mainīsies. Būdams pieredzējis un zinošs ekonomists, kādu tuvāko nākotni Latvijai paredzat. Cik ilgi Latvija būs spējīga noturēt šos stabilos skaitļus?
Tas būs atkarīgs no jūsu valsts ekonomiskās politikas un protams arī vides, kādā Latvijas ekonomika attīstīsies. Taču allaž jāatceras, ka katrai ekonomikai ir cikliskums, un nekad nevajag gaidīt, ka visi dati pastāvīgi saglabāsies stabili – gan inflācija, gan ekonomikas izaugsme, gan bezdarba rādītāji. Visu laiku notiek attīstība un mainās cikli, ko ietekmē gan ekonomikas politika, gan vide. Tā kā Rietumeiropa virzās laukā no krīzes, esmu pārliecināts, ka no šīs puses Latvija var gaidīt pozitīvu ietekmi. Saskaņā ar datiem, kas ir mūsu rīcībā, ekonomikas izaugsme Rietumeiropā nākamgad būs spēcīgāka, un 2015. gadā vēl stiprāka. Tas pozitīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku. Taču būs ļoti svarīgi, lai Latvija turpina drošu un stabilu ekonomikas politiku, lai atbalsta ražošanas izaugsmi, ar pareizu izglītības, zinātnes, attīstības un investīciju politiku. Tas ir svarīgi katrā valstī, bet, protams, arī Latvijā.
Jūs jau sacījāt, ka Eiropas stabilitātes mehānisms ir ugunsgrēku aizsargmūris. Cik pārliecināts jūs esat, ka tas ir pietiekami stiprs, ka cilvēki Latvijā var paļauties, ka, šādai organizācijai eksistējot, viņu valsts vienmēr būs finansiālā aizsardzībā?
Latvija un citas mūsu dalībvalstis var būt mierīgas. To, ka Eiropas stabilitātes mehānisms funkcionē labi un var efektīvi aizsargāt dalībvalstis, atzīst arī finanšu tirgi. Pastāv uzskats, ja nebūtu izveidots, vispirms Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms un pēc tam Eiropas stabilizācijas mehānisms, piemēram, Īrija un Portugāle vairs nebūtu eirozonas dalībvalstis. Tas būtu milzīgs zaudējums, un baidos, ka tas būtu mainījis arī ES vidi kopumā. Līdz ar to, šo abu institūciju - aizsargmūru rašanās ir ļoti labs rezultāts, jo sākotnēji, veidojot ES, tās, protams, nebija paredzētas. Institūciju arhitektūrā bija šis robs, kas tagad ir aizvērts. Mēs strādājam sekmīgi. Raugoties uz Eiropas stabilitātes mehānismu, kam ir spēja aizdot 500 miljardu eiro, no kuriem līdz šim ir izmantoti tikai 50 miljardi eiro Spānijai un Kiprai, jo pārējās programmas – Īrijai, Portugālei un Grieķijai finansēja no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma, mēs redzam, ka deviņdesmit procentu no institūcijas kapitāla nav izmantoti, kas ir labi, un šī nauda joprojām ir pieejama jaunu problēmu gadījumā, kuras, es ceru, tik drīz neradīsies. Tas ir gan iedrošinoši tirgiem, gan ikvienai dalībvalstij, ieskaitot pašu jaunāko – Latviju.
Vai šis aizsargmūris būtu vēl stiprāks, ja Eiropas stabilitātes mehānismam pievienotos absolūti visas ES dalībvalstis?
Eiropas stabilitātes mehānismam var pievienoties tikai eirozonas dalībvalstis. Es esmu pārliecināts, ka vienotās valūtas grupai nākamajā gadu desmitā pievienosies vēl vairāk valstu. Iespējams pat visas, izņemot Apvienoto Karalisti. Tiklīdz tās būs eirozonā un lietos eiro, tās automātiski kļūs par Eiropas stabilititātes mehānisma dalībvalstīm, un tas šo institūciju vēl vairāk stiprinās. Taču, es domāju, ka mēs jau tagad esam stipri, lai gan tiešām esmu priecīgs redzot arī citu valstu vēlmi. Piemēram, Lietuva ir ļoti skaidri pateikusi, ka vēlas pievienoties gadu pēc Latvijas. Arī Polija un citas Austrumeiropas valstis domā par 2020. gadu. Līdz tam, iespējams, vēl dažas Balkānu valstis būs pievienojušās ES, līdz ar to, atkal būs valstis, kuras būs ES, bet ne eirozonas dalībnieces, kas nozīmē, ka potenciāli ar laiku arī Eiropas stabilitātes mehānismam būs vairāk dalībnieču.
Cik drošs jūs esat, ka neviena valsts eirozonu nepametīs?
Es esmu ļoti pārliecināts, jo šī krīze ir parādījusi, ka valstis ir gatavas pieņemt ļoti smagas zāles, ļoti grūtus ekonomikas noregulēšanas pasākumus, lai paliktu eirozonā. Manuprāt, tas ir labākais pierādījums tam, ka valstis darīs daudz, pat sabiedrībai ļoti sāpīgas lietas, lai turpinātu būt šajā eirozonas klubā un ES.
