ES aktualitātes šonedēļ: Irānas kodollīgums, «zaļais» fonds un saspīlējums ar Poliju un Ungāriju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šīs nedēļas notikumu TOP 3 ir saistīts ar Irānas kodollīgumu, Eiropas Savienības (ES) "zaļā līguma" investīciju fondu un kārtējo saspīlējumu starp Eiropas Savienību (ES), Poliju un Ungāriju.

Iedarbina strīdu risināšanas mehānismu

ES aktualitātes šonedēļ: Irānas kodollīgums, «zaļais» fonds un saspīlējums ar Poliju un Ungāriju
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Kopš krīzes pastiprināšanās Irānas un ASV starpā ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels ir nepārtraukti runājis par nepieciešamību glābt Irānas kodolvienošanos, norādot, ka tas ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš. Pēc Lielbritānijas, Francijas un Vācijas sūdzības par to, ka Irāna nepilda savas līguma saistības, šonedēļ tika iedarbināts strīdu risināšanas mehānisms.

 

"Strīdu risināšanas mehānisma mērķis nav atjaunot sankcijas. Šī mehānisma mērķis ir atrisināt problēmas, kas traucē vienošanās ieviešanu dzīvē. Tāpēc ir skaidri jāpasaka, ka ir nepieciešams rast risinājumus un atgriezties pie pilnīgas šī līguma saistību ievērošanas. Strīdu risināšanas mehānisms prasa no visām iesaistītajām pusēm pielikt intensīvus pūliņus un darboties pēc labākās apziņas. Kā šī procesa koordinators es gaidu, ka visi Irānas kodolvienošanās dalībnieki sarunām pieies tieši ar šādu attieksmi. Mums ir jāsaglabā kodolvienošanās un jāatgriežas pie pilnīgas vienošanās ieviešanas," sacīja Borels.

Faktiski ar šādu rīcību vairākas līguma garantētājvalstis atzīst, ka šī vienošanās arvien vairāk tuvojas kraujas malai.

Lai arī valstis ir solījušās neatjaunot pret Teherānu sankcijas, tās vēlas panākt Irānas sēšanos pie sarunu galda un savu saistību izpildi.

Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Irāna apsūdzēja Eiropas valdības nodevībā, ziedojot Irānas kodolvienošanos, lai izvairītos no ASV atmaksas tirdzniecības jomā. Precīzāk sakot, no jaunām ASV nodevām.

Kā paziņojis Irānas ārlietu ministrs Džvads Zarifs, šādi lietas nedarbojas un, līdzīgi kā skolas laiku huligāniem, ASV apetīte tikai augšot. Vācijas aizsardzības ministrs tiešām ir apstiprinājis "The Washington Post" izskanējušās ziņas, ka ASV ir piedraudējušas ieviest 25% muitas nodevas Eiropas automašīnu importam, ja ES valdības turpinās atbalstīt Irānas kodolvienošanos.

Eiropas "zaļā līguma" investīciju fonds

"Eiropas Zaļais līgums ir domāts ne tikai klimatam, bet arī cilvēkiem. Mums priekšā ir milzīgs pārejas periods, un tajā būs pamatīgi jāinvestē, lai neviens nepaliktu novārtā. Mēs esam izveidojuši Eiropas Zaļā līguma investīciju fondu, caur kuru turpmākajos desmit gados būs pieejams viens triljons eiro. Tā ir Eiropas nauda, tā ir nacionālo valstu nauda, un tā ir sabiedrības un privātā nauda. Šis pārejas periods ļaus investēt tajā, lai cilvēki iegūtu jaunas prasmes un jaunas darbavietas, investēt tīrās tehnoloģijās, zaļā finansējumā un jaunās procedūrās.

Mērķis ir ar šo fondu palīdzēt pilsoņiem, kā arī pētniecībai, zinātnei, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ražotājiem un, protams, arī mūsu klimatam,"

šonedēļ paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Leienas solījums piešķirt triljonu eiro Eiropas Zaļā līguma investīciju plānam tūlīt pēc tā publiskošanas ir izpelnījies milzum daudz jautājumu. Pirmkārt jau par to, no kurienes tad šī nauda tiks ņemta? Atsevišķi politiķi šādus EK solījumus sauc par veikliem grāmatvedības trikiem, kas turklāt ir pretrunā ar ES nākamo daudzgadu budžetu, par ko diskusijas vēl tikai notiek.

EK ir arī piedāvājusi septiņu gadu laikā piešķirt 100 miljardus eiro Taisnīgas pārejas fonda ietvaros. Tas palīdzēs nabadzīgākajiem ES reģioniem pārorientēties uz klimatneitrālu ekonomiku. Šis finansējums būs pieejams visām ES dalībvalstīm un īpaši sniegs atbalstu reģioniem, kas jo sevišķi paļaujas uz fosilajiem enerģijas avotiem, piemēram, oglēm, kūdru vai slānekli.

Interesanti, ka sākotnējie plāni vislielāko finansējuma daļu – divus miljardus eiro – paredz piešķirt Polijai, bet 877 miljonus – Eiropas lielākajai ekonomikai Vācijai, kuras budžeta pārpalikums pērn pārsniedza 13 miljardus eiro.

Klimata aizstāvji arī atgādina, ka gan Vācija, gan Polija apzināti kavējas ar atbildi uz klimata pārmaiņām. "Greenpeace" pārstāvji, piemēram, norādījuši, ka pašreizējais termiņš, kurā Vācija paredzējusi atteikties no ogļu izmantošanas enerģijas ražošanā, vienkārši ir nereāls, lai sniegtu reālu risinājumu klimata krīzes pārvarēšanai. Polija atpaliekot vēl vairāk, turklāt tā atsakās parakstīties zem ES izvirzītajiem klimata mērķiem 2050. gadam. Kā paziņojis Polijas klimata ministrs Mihals Kurtika, ņemot vērā ziņas no EK puses, tā vien liekoties, ka Varšavas savulaik pieņemtais lēmums ir bijis pareizs.

Eiroparlamenta uzmanības cetrā Polija un Ungārija 

Eiropas Parlamenta (EP) uzmanības centrā šonedēļ nonāca gan Polija, gan arī Ungārija un jautājums par likuma varas ievērošanu šajās valstīs. Polijas gadījumā vislielākā uzmanība jāpievērš tieši tieslietu sistēmai un dažādiem disciplinārsodiem pret tiesnešiem, savukārt Ungārijā arvien skaļāk sāk izskanēt bažas par premjerministra Viktora Orbāna politiku, pastiprinot spiedienu pret mediju vidi un preses brīvību.

Šajā nedēļā Eiropas Parlamentā notika debates par likuma varas ievērošanu abās valstīs un EP rezolūcijā aicināja ES izvirzīt abām valstīm konkrētas prasības un termiņus to izpildei.

Pret abām valstīm ir uzsākta 7. panta procedūra, taču gan eksperti, gan parlamentārieši uzskata, ka šīs pārkāpuma procedūras virzās uz priekšu ļoti lēnām un galu galā var ne pie kā nenovest.

"Tiesas Polijā ir brīvas un neatkarīgas. Polija aizsargā likuma varu, tiesneši drīkst protestēt un neviens viņus nevar apturēt. Jebkurš, kurš apgalvo pretējo, ir melis. Visi šī parlamenta deputāti no Polijas un klātesošie tiesneši to zina," paziņoja bijusī Polijas premjerministres Beātas Šidlo.

Viņas teiktais apliecina, ka Varšava savu pozīciju mainīt negatavojas. Un, lai arī saspīlējums starp abām pusēm joprojām turpinās, šonedēļ ES viceprezidente vērtību un caurskatāmības jautājumos Vera Jourova tomēr centās arī nomierināt poļu karstos prātus, paužot atbalstu Varšavai un nosodot Krievijas centienus traktēt vēsturi sev tīkamā veidā, saucot Poliju par vienu no Otrā pasaules kara izraisītājām. Tāpēc vēstījums ir ļoti skaidrs – Eiropa pret kopējo normu pārkāpumu joprojām būs barga, bet ārējiem pretiniekiem ir gatava stāties pretī kopā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti