Pēc tam, kad pagājušā gada novembrī Sīrijas pierobežā turku armijas iznīcinātājs notrieca Krievijas gaisa spēku lidmašīnu, Turcijas un Krievijas attiecībās iestājās ļoti nopietna krīze. Reaģējot uz šo incidentu, Krievija ieviesa pret Ankaru ekonomiskās sankcijas un abu valstu līderi apmainījās ar ne vienu vien apvainojumu. Kā norādīja daudzi politikas analītiķi, abu valstu divpusējām attiecībām tika nodarīts milzīgs kaitējums, un bija grūti prognozēt, kad attiecības varētu uzlaboties.
Taču pagājušajā mēnesī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans personiski atvainojās par novembra incidentu, paužot par to nožēlu, kam sekoja tūlītējs rīkojums atļaut tūrisma ceļojumu pārdošanu uz Turciju, kā arī solījumi izbeigt pārtikas produktu importa aizliegumus un aizliegumus turku firmām strādāt Krievijā.
Pēc 15.jūlijā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma, kad Turcija pauda neapmierinātību par ASV un Eiropas pasīvo atbalstu turku varas iestādēm, eksperti prognozē, ka Turcijas un Krievijas attiecības varētu uzlaboties daudz straujāk, nekā plānots.
Tieši Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija viens no pirmajiem ārvalstu līderiem, kurš pēc apvērsuma mēģinājuma piedāvāja Erdoganam savu atbalstu, un nav pārsteigums, ka Erdogans no šādas iespējas atteikties nevēlas. Viens no iemesliem noteikti ir ekonomiskie apsvērumi, jo, piemēram, kopš pagājušā novembra lidmašīnas notriekšanas Turcijas tūrisma industrijas ienākumi no krievu tūristiem kritās vairāk nekā par 90%.
Arī Krievija ir cietusi no Ukrainas konflikta dēļ ieviestajām rietumvalstu sankcijām un zemajām naftas cenām. Tagad abas puses ir ieinteresētas atjaunot sadarbību gan gāzesvada „Turkish Stream”, gan Akuiju elektrostacijas būvniecībā.
Kā aģentūrai AFP norādījis Maskavas Kārnegi centra eksperts Aleksandrs Baunovs, domstarpības un rūgtums abu pušu starpā joprojām saglabāsies, taču turpmākās Krievijas un Turcijas attiecības nebūs balstītas uz ideoloģiju vai personisko draudzību, bet gan uz tīri pragmatiskām materiālām interesēm.
Savukārt ietekmīgais izdevums "Financial Times" norāda, ka rietumvalstu līderi ir satraukti par Turcijas ārpolitikas pavēršanos Krievijas virzienā.
Tā vietā, lai pēc apvērsuma mēģinājuma meklētu atbalstu pie saviem NATO partneriem, Turcijas prezidents dodas pie Vladimira Putina.
Izdevums norāda, ka no Sanktpēterburgas tikšanās varētu kļūt skaidrs, kādu tieši turpmāko virzību izvēlēsies Redžeps Tajips Erdogans, tāpēc šīm sarunām ir ļoti plaša ģeopolitiska nozīme. "Financial Times" arī prognozē, ka Turcijai joprojām ASV ir ārkārtīgi nozīmīgs partneris un nekādi tilti ar Vašingtonu dedzināti netiks.
Amerikāņu ierēdņi bažījoties, ka Erdogans varētu izmantot Krieviju kā sviru spiediena izdarīšanai uz Rietumiem.
Kā jau zināms, Turcija ir arī NATO dalībvalsts, un tās militārais atbalsts, tostarp Sīrijā, ir ļoti nozīmīgs. Ņemot vērā NATO un Krievijas saspīlētās attiecības, Rietumos bažas rada arī militārās drošības jautājums. Kā šajās dienās paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, Turcijas un Krievijas attiecību uzlabošanās ir vērtējama pozitīvi, taču ir maz ticams, ka šīs attiecības kļūs tik tuvas, lai abas valstis varētu uzsākt arī ciešāku militāru sadarbību, piemēram, veidojot alternatīvu NATO partnerībai.
