Turcija svētdien, 15.jūlijā pieminēja otro gadadienu kopš nesekmīgā militārā apvērsuma mēģinājuma 2016.gadā, kura mērķis bija gāzt prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Eksplozijas pie parlamenta un prezidenta ēkām, kara lidmašīnas, helikopteri un tanki, asiņainas sadursmes Stambulā -
apvērsuma mēģinājums prasīja aptuveni 250 cilvēku dzīvības, vēl vairāk nekā 2000 tika ievainoti.
Erdogans apvērsuma organizēšanā apsūdz ASV trimdā dzīvojošo islāma garīdznieku Fetullu Gilenu un viņa atbalstītāju tīklu, kurš apsūdzības noraida. Viņš savulaik bija Erdogana līdzgaitnieks, bet vēlāk kļuva par viņa kritiķi un sāncensi.
Svētdien, 15. jūlijā, apvērsuma mēģinājuma otrās gadadienas atceres pasākumā Erdogans solīja neapstāties Gilena atbalstītāju vajāšanā.
„Viņi bēgs, bet mēs viņus vajāsim, lai arī kur viņi būtu. Tiem, kas grauj mūsu nācijas mieru, priekšā stāsies mūsu armija un mūsu policija. Mēs turpināsim cīņu likuma ietvaros, līdz pie atbildības būs saukts pēdējais no gilenistu teroristu organizācijas nodevējiem,” norādīja Erdogans.
2016.gadā piecas dienas pēc apvērsuma mēģinājuma prezidents Erdogans Turcijā izsludināja ārkārtas stāvokli, paziņojot, ka tas nepieciešams, lai cīnītos pret „draudiem demokrātijai”. Tas valdībai deva plašākas pilnvaras, ierobežoja brīvības, un valdība varēja izdot dekrētus, apejot parlamentu. Tomēr kritiķi apsūdz Erdoganu, ka viņš situāciju izmantojis, lai apklusinātu politisko opozīciju un viņam kritiskos medijus.
Apsūdzībās par līdzdalību apvērsuma mēģinājumā un Gilena kustības atbalstīšanu divu gadu laikā aizturēti vairāk nekā 70 000 cilvēku. Vairāk nekā 120 000 atlaisti no amatiem civildienestā un bruņotajos spēkos.
Desmitiem cilvēku apsūdzībās par līdzdalību pučā piespriests mūža ieslodzījums. Varasiestādes vērsušās ne tikai pret tiem, ko apsūdz par saistību ar Gilena kustību, bet arī pret kurdu aktīvistiem.
Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas tas parlamentam pēc valdības prasības bija jāpagarina ik pēc trim mēnešiem, un tas darīts septiņas reizes. Tomēr naktī uz ceturtdienu ārkārtas stāvoklis beidzies, valdībai to vairs neprasot pagarināt. Erdogans, kurš nesen atkal uzvarēja prezidenta vēlēšanās un nu ieguvis daudz plašākas pilnvaras, priekšvēlēšanu kampaņā solīja ārkārtas stāvokli atcelt.
Tomēr tam beidzoties, Erdogana partijas kontrolētais parlaments lems par jaunu pretterorisma likumu, kas, kritiķu ieskatā, praktiski nozīmēs, ka ārkārtas stāvoklis un attiecīgi pamattiesību ierobežošana kļūs pastāvīga. Erdogana vadītās “Taisnīguma un attīstības” partijas ierosināto likumu ceturtdien sāk skatīt parlamenta komisija, bet pirmdien par to jau diskutēs parlamenta plenārsesijā.
Saskaņā ar to varasiestādēm vēl uz trim gadiem, piemēram, būs pilnvaras atlaist civildienestā strādājošos, ja tos uzskatīts par saistītiem ar „terora” grupām. Būs aizliegts rīkot protestus un mītiņus sabiedriskās vietās pēc saulrieta, kaut izņēmuma gadījumos tos atļaus līdz pusnaktij, ja tie netraucēs sabiedriskajai kārtībai. Lielākā opozīcijas partija, Republikāniskā tautas partija, apsūdz valdību, ka tā ārkārtas stāvokļa normas faktiski pastiprina, nevis atceļ.
KONTEKSTS:
Valsts apvērsuma mēģinājums Turcijā sākās 2016. gada 15. jūlija vakarā, kad vienā no televīzijām armijas pārstāvji paziņoja par varas pārņemšanu. Turpmākās stundas Stambulā noritēja sadursmes starp apvērsuma rīkotājiem un Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana atbalstītājiem un jau naktī uz 16. jūliju kļuva skaidrs, ka vāji organizētais apvērsums ir izgāzies.
Pēcāk, līdz pat šim brīdim, Erdogans un viņam lojālie politiķi ir lēmuši par tūkstošiem cilvēku atlaišanu no darba un vēl daudzu citu sodīšanu ar mūža ieslodzījumu par apvērsuma mēģinājuma atbalstīšanu. Tos, kurus tur aizdomās par apvērsuma atbalstīšanu, Turcija cenšas atrast pat ārzemēs. Erdogans kā galveno apvērsuma rīkotāju ir nosaucis ASV dzīvojošo garīdznieku Fetullu Gilenu, kurš agrāk bija Erdogana sabiedrotais.
Tomēr apvērsuma mēģinājums ir ļāvis Erdoganam pieņemt daudzus likumus un lēmumus, kas ir stiprinājuši Erdogana personisko varu, tādējādi padarot valsts varu stingrāku un viņu par pašu daudz ietekmīgāku politiķi, nekā bija viņa priekšteči.
