Erdogans sola atsaukt prasības par prezidenta apvainošanu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans solījis atsaukt kriminālprasības pret aptuveni diviem tūkstošiem cilvēku, kuri pēc valsts apvērsuma mēģinājuma ir apsūdzēti prezidenta apvainošanā. Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka Turcijā turpinās varas iestāžu vēršanās pret ietekmīgiem žurnālistiem. Atbildot uz rietumvalstu izteikto kritiku, Turcijas prezidents aicinājis kritiķus nodarboties pašiem ar savām lietām.

Kopš militārā valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā ir pagājušas divas nedēļas. Šajā laikā varas iestādes ir aizturējušas vismaz 18 tūkstošus cilvēku, no kuriem gandrīz 10 tūkstoši personu joprojām gaida tiesas spriedumu.

Turcijas prezidents Redžeps Taijips Erdogans tagad ir nācis klajā ar paziņojumu, kas varētu iepriecināt aptuveni divus tūkstošus no šiem cilvēkiem. Proti, Erdogans ir paziņojis, ka gatavojas atsaukt visas apsūdzības par necienīgiem uzbrukumiem viņam. Šādu lēmumu viņš pieņēmis aiz labas gribas, paužot gandarījumu par sabiedrībā novērojamo vienotību pēc valsts apvērsuma mēģinājuma.

Taču par spīti šiem paziņojumiem Turcijas vadība turpina vēršanos pret iespējamiem valsts apvērsuma plānotājiem, dalībniekiem un atbalstītājiem. Jau ziņots, ka šīs nedēļas sākumā tika izdots aresta orderis 42 žurnālistu aizturēšanai, bet vakar tiesa nolēma piemērot ieslodzījumu 17 no viņiem. Preses pārstāvji tiek turēti aizdomās par prezidenta pretinieka, ASV dzīvojošā sludinātāja Fetulaha Gilena atbalstīšanu. Taču kā paziņojis vēl viens no žurnālistiem, Mahirs Zeinalovs, kurš arī pašlaik dzīvo ASV, patiesais Erdogana mērķis ir paši labākie un godīgākie žurnālisti, kuri ir atteikušies pakļauties varas iestādēm. Zenalovs publicējis aizturēto žurnālistu attēlus un īsus aprakstus, un tajos redzams, ka aizturētie ir gan cīnītāji par demokrātiju, gan islāma sociologi, gan pētnieciskie žurnālisti, kuru materiāli varai nav bijuši patīkami. Kopumā dažādiem represīviem pasākumiem pakļauti 16 televīzijas kanāli, 23 radiostacijas, 45 laikraksti, kā arī 29 izdevniecības un trīs ziņu aģentūras.

Lai arī Turcijas varas iestādes mediju darbības ierobežošanu saista ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī, par vēršanos pret brīvo presi satraukumu jau izrādījušas gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Eiropas Savienība. Eksperti jau norāda, ka vēršanās pret masu saziņas līdzekļiem var būt vēl viens iemesls, kas aizkavēs Turcijas iespējamo tuvināšanos Eiropas Savienībai.

Redžeps Taijips Erdogans gan paziņojis, ka tiem cilvēkiem, kuri vēlas sniegt Turcijai padomus un kuri pauž satraukumu par valstī notiekošo, vajadzētu nodarboties ar savām lietām un skatīties pašiem uz savām darbībām. Šādi viņš reaģējis uz ASV ģenerāļa Džozefa Votela paziņojumu par to, ka daudzu gadu gaitā veidotā veiksmīgā ASV un Turcijas militārā sadarbība varētu mainīties, jo ir atstādinātas vairākas militārpersonas, ar kurām bija izveidojies labs kontakts. Erdogans gan uzsvēris, ka neviens rietumvalstu vai Eiropas Savienības pārstāvis nav paudis Turcijai līdzjūtību par notikušo. Pēc viņa vārdiem, to valstu līderi, kuri neuztraucas par Turcijas demokrātiju, cilvēku dzīvību un valsts nākotni, vienlaicīgi satraucoties par apvērsuma rīkotāju likteni, nevarot būt Turcijas draugi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt