Pagājušajā mēnesī Ankara jau ir parakstījusi vienošanos ar Lībijas valdību par sadarbību drošības un militārajā jomā.
Turcijas prezidenta paziņojums par gatavību nosūtīt karaspēku uz Lībiju seko viņa negaidītai vizītei kaimiņos esošajā Tunisijā. Erdogans sacīja, ka nacionālās vienotības valdība ir izteikusi uzaicinājumu Turcijai. Tomēr Lībijas iekšlietu ministrs ir paudis, ka formāls ielūgums vēl neesot izteikts. Bet šāds dokuments varētu tikt parakstīts, ja situācija pasliktināsies un valdībai būs grūtības pasargāt galvaspilsētu Tripoli un tās iedzīvotājus.
Lēmums par Turcijas karaspēka nosūtīšanu uz Lībiju varētu tikt apstiprināts Turcijas parlamentā jau janvāra sākumā, kad deputāti atgriezīsies no pārtraukuma.
Tomēr Turcijas armijas iesaiste vēl vienā militārajā konfliktā varētu būs diezgan sarežģīts uzdevums. Kā zināms, pirms aptuveni trim mēnešiem Ankara ir uzsākusi militāro operāciju Sīrijas ziemeļaustrumos, lai atbrīvotu šo teritoriju no kurdu nemierniekiem.
Ziņu aģentūra "Reuters" ar atsauci uz īpašo Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojumu vēsta, ka Turcija jau iepriekš ir sūtījusi bruņojumu Lībijas nacionālās vienotības valdībai, lai gan to liedz ANO ieroču embargo.
Turcijas lēmums varētu sarežģīt arī tās attiecības ar Krieviju. Maskava iepriekš ir izteikusi bažas par šādu soli. Tomēr Erdogans ir sacījis, ka viņš neklusēs par to, ka nemiernieku pusē Lībijā karo Krievijas privātie algotņi. Tie nāk no tā saucamās "Vāgnera" grupas, kas ir saistīta ar Kremli.
Erdogans apgalvo, ka Lībijā esot 2000 privāto algotņu no Krievijas. Tāpat tur karojot aptuveni 5000 kaujinieku no Sudānas un Lībijas.
Neviens no viņiem neesot devies uz Lībiju pēc oficiālās valdības ielūguma. Turpretī Turcija gatavojas savu karaspēku sūtīt oficiāli, piebilda Erdogans.
Ir zināms, ka Maskavā ir notikušas konsultācijas starp Turcijas un Krievijas pārstāvjiem par Lībijas un Sīrijas konflikta noregulējumu. Diskusijas notika ilgāk, nekā sākotnēji bija paredzēts. Tomēr nav zināms, vai puses ir spējušas par kaut ko vienoties.
