Uz plašo demonstrāciju Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā svētdien, 7.augustā, bija pulcējies vismaz miljons cilvēku, lai arī varas iestādes bija paziņojušas par aptuveni pieciem miljoniem dalībnieku. Pēc pagājušajā mēnesī notikušā apvērsuma mēģinājuma šis bija kārtējais mēģinājums nodemonstrēt sabiedrības saliedētību un pretestību gāzt pašreizējo varu militārā ceļā.
Līdz šim valsts prezidenta „Taisnīguma un attīstības” partijai lojālie spēki uz skaitliski mazākām atbalsta demonstrācijām bija pulcējušies katru vakaru. Šoreiz uz demonstrāciju bija uzaicināti gan reliģiskie līderi, gan divu lielāko opozīcijas partiju pārstāvji, kuriem pat tika dota iespēja uzrunāt klātesošos. Uz pasākumu gan netika aicināti kurdu partijas pārstāvji, lai arī tie savulaik bija pauduši nosodījumu militārā apvērsuma mēģinājumam.
Uzrunājot demonstrācijas dalībniekus, Turcijas prezidents Erdogans atkārtoti paziņoja par gatavību atjaunot valstī nāvessodu: “Valsts suverenitāte joprojām atrodas tautas rokās.
Ja cilvēki vēlas nāvessodu, manuprāt, politiskajām partijām ir jāseko tautas vēlmēm. Ja parlaments par to nobalsos, es šādu lēmumu apstiprināšu.”
Par iespēju atjaunot nāvessodu iepriekš jau daudzkārt izteikušies Eiropas Savienības pārstāvji, kas uzsver, ka šāds solis nopietni sarežģītu iespējamo Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Cenšoties atspēkot šo kritiku, Erdogans uzsvēris – arī Eiropas Savienībā nāvessods netiek izpildīts, vairumā pasaules, tostarp ASV, Japānā un Ķīnā šāds soda veids joprojām pastāv. Viņš arī atgādinājis, ka pašā Turcijā nāvessods bija spēkā līdz pat 2004.gadam, lai arī pēdējo reizi tas tika izpildīts 1984.gadā.
Turcijas prezidents atkārtoti norādījis, ka visi, kuri ir atbildīgi par valsts apvērsuma mēģinājumu, īpaši ASV dzīvojošā garīdznieka Fetullaha Gilena kustības atbalstītāji, samaksās augstu maksu par to, ko ir izdarījuši.
Tas pats attiecoties arī uz pašu Gilenu, kuram noteikti nākšoties atgriezties dzimtenē. Nenoliedzami, šo personu sodīšana notikšot likuma ietvaros.
Atgriežoties pie jautājuma par nāvessoda atjaunošanu, interneta izdevums “EUObserver” norāda, ka vēl pagājušajā nedēļā, viesojoties Briselē, “Taisnīguma un attīstības partijas” pārstāvji parlamentā esot atzinuši, ka šis jautājums pagaidām nav dienaskārtībā. Izdevums arī norāda, ka nāvessoda atjaunošana arī anulētu Eiropas Savienības un Turcijas vienošanos par migrācijas krīzes risināšanu, līdz ar to apstādinot arī Eiropas Savienības iestāšanās sarunu procesu.
Turklāt apdraudēti tiktu arī solījumi atvieglot Turcijas iedzīvotājiem vīzu režīmu ar 28 valstu bloku. Īpaši asu nostāju šajā jautājumā ir ieņēmusi Austrija. Gan tās kanclers Kristians Kerns, gan ārlietu ministrs Sebastians Kurcs ir paziņojuši, ka Turcija tai izvirzītās prasības nepilda un, ņemot vērā demokrātisko procesu vājināšanos valstī, Eiropas Savienībai būtu jāsāk nopietnas sarunas par iestāšanās sarunu apturēšanu.
Jau ziņots, ka 15.jūlija vakarā Turcijas lielākajās pilsētās - Ankarā un Stambulā - sākās militāra apvērsuma mēģinājums, kuru apturēja valdības spēki. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 260 cilvēku.
Līdz šim aizturēti, atlaisti vai atstādināti no amatiem ap 60 000 cilvēku, viņu vidū gan militārpersonas, gan arī tiesneši, gan skolotāji, universitāšu pasniedzēji un žurnālisti.
Pēcāk tika paziņots, ka Turcijā uz laiku ieviests ārkārtas stāvoklis un daļēji tiek apturēta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas darbība.
