Ukrainā notiekošā kara dēļ Zviedrija un Somija mainījušas savu politiku un šogad paziņoja par vēlmi pievienoties NATO.
Šo soli atbalsta lielākā daļa alianses dalībvalstu – iestāšanās protokolus jau ratificējušas 28 no 30 NATO dalībvalstīm. Tomēr Ungārija un Turcija to vēl nav izdarījušas.
Zviedrijas premjers vēl ceturtdien paziņoja, ka ir gatavs doties uz Ankaru, lai mudinātu Turciju atbalstīt viņa valsts centienus pievienoties aliansei.
Kristersons sacīja, ka viņa mērķis ir parādīt Turcijas līderim, ka Zviedrija un Somija dara to, ko solīja, lai izpildītu vienošanos ar Ankaru un atbrīvotu savu ceļu uz NATO.
Turcija sākotnēji nobloķēja Zviedrijas un Somijas pievienošanās procesu, apgalvojot, ka abas valstis atbalstot teroristiskas organizācijas, konkrēti, kurdu kaujiniekus un trimdā dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena piekritējus.
Erdogans norādījis, ka Ankaras nostāja nav mainījusies, un mudinājis Stokholmu un Helsinkus izdot Turcijas varasiestāžu meklēšanā izsludinātos "teroristus".
Viņš piebildis, ka gadījumā, ja pieprasīto personu izdošana nenotiks, ar ratifikāciju Turcijas parlamentā nebūšot viegli.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteicās gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Taču NATO samita priekšvakarā Turcija pauda atbalstu Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO.
29. jūnijā Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet šis lēmums vēl jāratificē visās 30 esošajās NATO dalībvalstīs.
