Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

Moldovas prezidents Dodons šonedēļ otro reizi atstādināts no amata pienākumu pildīšanas

Dienas notikumu apskats

VK: ir mērķtiecīgāk jāmazina ceļu satiksmē bojāgājušo skaits

Vizītē Parīzē Turcijas prezidents cenšas uzlabot attiecības ar ES un NATO

Erdogans ar vizīti Parīzē mēģina uzlabot Turcijas attiecības ar ES

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ar vizīti Parīzē mēģina uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un stiprināt savu tēlu NATO. Tomēr šos centienus joprojām aizēno bažas par cilvēktiesību neievērošanu valstī, kas īpaši saasināja attiecības ar Eiropu pēc tam, kad Turcijas varasiestādes izvērsa "tīrīšanu" pret iespējamajiem valsts apvērsuma vaininiekiem. Viņu vidū bija gan Francijas, gan Vācijas valstspiederīgie. 

Tikšanās starp Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu notika Elizejas pilī par spīti tam, ka opozīcijā esošie sociālisti izteica kritiku par šo vizīti. Makrona birojs norāda, ka dialoga uzturēšana ar Ankaru ir vajadzīga, lai arī starp abām valstīm pastāv domstarpības.

Abu valstu līderu darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar Sīriju, terorismu, tirdzniecību, kā arī Turcijas attiecībām ar ES un NATO.

Drošības jautājumu kontekstā runāts par Turcijas sadarbību ar Franciju un Itāliju saistībā ar pretraķešu aizsardzības sistēmu. ES un NATO alianses valstis noraizējušās par Turcijas un Krievijas vienošanos, kura paredz, ka Maskava piegādās Ankarai zenītraķešu sistēmu, kas nav saderīga ar Rietumu izvēlēto militāro modeli.

Makrons arī nav slēpis, ka viens no jautājumiem, kuros Parīzei un Ankarai joprojām ir domstarpības, ir par attieksmi pret Turcijā aizturētajām personām. Pērn, kad Makrons tikās ar Erdoganu NATO samita laikā un ANO Ģenerālajā asamblejā, kā arī pēc vairākkārtējām telefonsarunām, viņam izdevās panākt divu Turcijā aizturēto franču žurnālistu atbrīvošanu. Tomēr situācija joprojām ir nokaitēta.

Tiek lēsts, ka Turcijas varasiestāžu pērn uzsāktajās aizturēšanās saistībā ar iespējamo cilvēku dalību pučā pret Ankaru 2016.gada vasarā, kas bija neveiksmīgs, no amata tika atstādināti ap 140 000, bet aizturēti vai arestēti desmitiem tūkstoši amatpersonu, mācībspēku, žurnālistu un aktīvistu, to skaitā franču un vācu žurnālisti, kā arī tūristi.

Tas izraisīja attiecību pasliktināšanos ar Berlīni un Parīzi, kā arī ES kopumā. Vācijas un Francijas vēstniecības pat izteica aicinājumus uz Turciju nedoties.

Tomēr pēdējos mēnešos, attiecībām pakāpeniski uzlabojoties un paužot vienotu nostāju, tostarp Jeruzalemes jautājumā, Turcija mēģina atgūt Rietumu un ES labvēlību.

Erdogans ir uzsvēris, ka Turcijas un Francijas sadarbība ir svarīga reģionālā un starptautiskā miera nodrošināšanai.

Savukārt sestdien, 6. janvārī, Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu viesosies Vācijā, kur tiksies ar tās ārlietu ministru Zigmāru Gabriēlu, lai uzlabotu abu valstu attiecības pēc tam, kad Ankara pērn asi kritizēja kancleri Angelu Merkeli par vēlēšanu kampaņas aizliegšanu turku pilsoņiem Vācijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt