Šie komentāri izskanējuši pēc tam, kad prezidenta pārstāvētie konservatīvie islāmiskie spēki svētdien notikušajā balsojumā atguvuši parlamentāro vairākumu.
Taisnīguma un attīstības partijai parlamenta vēlēšanās izdevies iegūt 49,4 procentus balsu, tomēr vēlēšanas aizēnoja vardarbība un apsūdzības par negodīgu balsojumu.
Vairākas Eiropas organizācijas kritizējušas Turcijas valdību par mediju brīvības ierobežošanu un administratīvo resursu izmantošanu.
Ārkārtas vēlēšanas tika izsludinātas neilgi pēc tam, kad prezidenta spēki pirmo reizi 13 gados vēlēšanās zaudēja parlamentāro vairākumu un sarunas par jaunu valdošo koalīciju cieta neveiksmi.
Jūnijā notikušajā balsojumā pirmo reizi vēsturē augsto 10% barjeru izdevās pārvarēt kurdus pārstāvošam politiskajam spēkam, kam parlamentā izdevies iekļūt arī tagad. Kurdu aktīvisti vaino prezidentu Erdoganu un viņa partiju militāro sadursmju saasināšanā ar kurdu separātistiem, lai mazinātu atbalstu kurdus atbalstošajiem politiskajiem spēkiem. Valdošie spēki to kategoriski noliedz.
Turcijas parlamentā Lielajā nacionālajā sapulcē ir 550 deputātu, kas tiek ievēlēti uz četru gadu termiņu. Balstiesības ir apmēram 54 miljoniem Turcijas pilsoņu.
