Viņš par mazticamu uzskata variantu, ka karojošās puses varētu būt gatavas noslēgt visaptverošu miera līgumu tuvāko mēnešu laikā, vēsta izdevums "Hurriyet Daily News".
Tomēr augstās cenas dēļ, ko pusēm nākas maksāt par kauju turpināšanu, uzskata Kalins, var tās drīzumā piespiest mainīt savas pozīcijas un piekrist lokāliem pamieriem atsevišķās kauju zonās.
"Turcija ir gatava uzstāt uz lokālu uguns pārtraukšanu un nelielu lokālu deeskalāciju," žurnālistiem sacīja Kalins.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans izmanto savas labās attiecības ar Kijivu un Maskavu centienos izbeigt teju 11 mēnešus ilgstošo karu, atgādina laikraksts.
Turcija uzņēmusi delegācijas, kas pavasarī tur veda sarunas, kā arī palīdzējusi ar ANO atbalstu noslēgt vienošanos par "labības koridoru" Melnajā jūrā.
Erdogans Ukrainas un Krievijas līderiem vairākkārt piedāvājis savus starpniecības pakalpojumus, tomēr sarunu perspektīvas šobrīd ir neskaidras pušu nesamierināmo pozīciju dēļ.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
