“Brexit” nozīme vēlēšanās
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras pavada arī “Brexit” neskaidrības, uzmanības centrā ir nonākusi arī Apvienotās Karalistes kaimiņiene Īrija. Jautājums par iespējamo robežas atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas ir izrādījies viens no Londonas cietākajiem riekstiem. Un sagaidāms, ka arī šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tieši “Brexit” jautājums būs uzmanības centrā.
Atšķirīga vēlēšanu sistēma
Kā norāda bijušais Eiropas Parlamenta pārstāvniecības Īrijā vadītājs un Dublinas Trinitijas koledžas (“Dublin Trinity College”) pasniedzējs Frensiss Džeikobss, Īrijas vēlēšanu sistēma ir pilnīgi atšķirīga no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tāpēc vēlēšanu iznākumu prognozēt ir ļoti grūti.
“Kad jūs ejat vēlēt, jūs varat vēlēt par visiem kandidātiem.
Ja, piemēram, ir 25 kandidāti no 8 partijām un vēl neatkarīgie, jūs varat balsot par visiem. Jūs sākat ar savu pirmo izvēli un nonākat līdz 25., tādējādi norādot personu, kura jums patīk vai nepatīk visvairāk. Jūs varat balsot par visām sievietēm vai visiem kandidātiem no jūsu reģiona, vai izvēlēties pēc jebkura cita kritērija. Jums nav jāpieturas tikai pie vienas partijas,” skaidro Džeikobss.
Īrijā nav vienotu partijas kandidātu sarakstu, taču trijos vēlēšanu apgabalos kopumā startē 59 kandidāti. Vissīvākā cīņa tiek prognozēta galvaspilsētā Dublinā un tās apkaimē, šeit, hokeja terminoloģijā runājot, jau izveidojusies “nāves grupa”.
Uz vietām Eiropas Parlamentā pretendē trīs bijušie ministri, pašreizējais eiroparlamentārietis, valsts prezidenta meita, kā arī ietekmīga parlamenta deputāte.
Valdošās partijas kampaņas līderis
Īrijas valdošā partija “Fine Gael” par vienu no savas kampaņas līderiem galvaspilsētā Dublinā izvēlējusies bijušo Ziemeļīrijas pirmā ministra vietnieku un finanšu ministru, bijušo Sociāldemokrātu un leiboristu partijas līderi Marku Derkanu (Mark Durcan). Kā paziņojis Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, tuvojoties “Brexit”, Derkana pieredze būs īpaši nozīmīga. To uzsver arī pats Marks Derkans:
“Es startēju, lai pārstāvētu Dublinas iedzīvotājus. “Brexit’ izaicinājumi nav tikai Ziemeļīrijas problēma, kas ietekmē tikai pierobežas cilvēkus. Arī Dublinas uzņēmēji saprot, ka mans skatījums uz Lielās Piektdienas vienošanos, uz tajā noteiktajām dienvidu un ziemeļu, un rietumu un austrumu attiecībām var tikt izmantots, lai sniegtu viņus interesējošās atbildes.”
Politikas komentētāji gan prognozē, ka ar šāda kandidāta izvēli valdošā partija ļoti riskē, jo Derkans neslēpj, ka ievēlēšanas gadījumā turpinās dzīvot Ziemeļīrijā. Viņam arī nācies piedzīvot visai nepatīkamus brīžus, nespējot preses konferences laikā nosaukt četru Dublinas ielu nosaukumus.
Otrās lielākās partijas kampaņas vadītāja
Taču Marka Derkana politiskās piederības maiņa tiek skaidrota ar Sociāldemokrātu un leiboristu partijas noslēgto sadarbību ar otru lielāko Īrijas partiju “Fianna Fail”. Kā atzīst šīs partijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas vadītāja, parlamenta deputāte Lisa Čeimbersa (Lisa Chambers), viņi vēlēšanās cer iegūt četras vai pat piecas deputātu vietas.
“”Brexit” kontekstā mēs vēlamies izveidot spēcīgu komandu, kas Eiropas Parlamentā pārstāvēs Īriju. Tas radīs iespēju mūsu valstij izveidot jaunu ceļu Eiropā, meklēt jaunus draugus un sabiedrotos, kā arī iegūt lielāku lomu parlamentā. Mums galvenais jautājums, protams, ir nākamais daudzgadu budžeta ietvars un budžeta sarunas. Tieši tāpēc mēs koncentrēsimies uz laba budžeta panākšanu Īrijai kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros,” norāda Čeimbersa.
“Fianna Fail” bija spiesta pat pārrakstīt savu partijas programmu, jo viens no reālākajiem pretendentiem uz Eiropas Parlamenta deputāta krēslu Malkolms Bairns (Malcolm Byrne) atteicās to parakstīt, protestējot pret pārāk mazo uzmanību cīņai pret klimata pārmaiņām.
Par eiroskepticismu nesatraucas
Savukārt, runājot par kopējo budžetu, Fransiss Džeikobss atzīst, ka šis jautājums šoreiz ir kļuvis īpaši jūtīgs, jo Īrija pirmo reizi ir kļuvusi par valsti, kas Eiropas Savienības kopējā budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem. Tāpēc īpaši aktuāls būs jautājums par to, kā saglabāt jau esošo finansējumu un lietderīgi izmantot no jauna saņemto. Džeikobss gan atzīst, ka līdz šim Īrijai to izdarīt ir izdevies ļoti labi.
Arī par eiroskepticismu viņš nesatraucas, jo daudziem īriem vēl skaidrā atmiņā ir aptuveni 50 gadu sena pagātne, kad Īrijas labklājības līmenis bija aptuveni 40% apmērā no kopējā Eiropas Savienības rādītāja. Tagad, pateicoties Eiropas finansējumam, uzlabojumi ir acīmredzami.
