Lai gan Eiropas ieroču iegādes un nēsāšanas likumi tiek uzskatīti par visnotaļ striktiem, it sevišķi salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, uzbrucēji gan Parīzē, gan Kopenhāgenā, gan Minhenē ir spējuši tiem tikt klāt. Turklāt ne vienmēr tas ir noticis tā dēvētajā melnajā tirgū. Diezgan lielu problēmu rada iepriekš deaktivētie ieroči, ko ir iespējams atkal pārveidot pilnvērtīgai šaušanai.
Spriežot pēc Minhenes izmeklētāju sniegtās informācijas, tieši šādu ieroci internetā bija iegādājies arī pusaudzis, kurš aizvadītajā nedēļā sarīkoja apšaudi vietējā tirdzniecības centrā.
Eiropas Komisija jau novembrī, pēc uzbrukumiem Parīzē, ir rosinājusi izmaiņas likumos, lai padarītu stingrāku ieroču aprites kārtību. Tie vēl joprojām tiek apspriesti Eiropas Parlamentā un starp dalībvalstu pārstāvjiem, sacīja komisijas runasvīrs Margaritis Shinas:
“Mēs turpināsim mēģinājumus rast līdzsvaru starp iedzīvotāju tiesībām un drošību. Eiropas durvis ir atvērtas tiem, kuri bēg no kara un meklē patvērumu. Bet mēs aizsargāsim sevi no uzbrukumiem mūsu dzīvesveidam. Mūsu vēlmei palīdzēt citiem nebūtu jānāk uz mūsu drošības rēķina. Mēs turpināsim kontrolēt savas robežas, padarīsim sarežģītāku šaujamieroču iegādi un uzlabosim sadarbību starp drošības un izlūkdienestiem.”
Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka komisijas sagatavotie priekšlikumi bija ļoti nekvalitatīvi. Tie būtu pilnībā aizlieguši vairākus ieroču veidus, ko izmanto mednieki. Tāpat problēmas varētu rasties arī šaušanas sporta piekritējiem un muzejiem, kur glabājas seno ieroču kolekcijas. Parlamentā bija vērsies arī milzīgs iedzīvotāju un organizāciju skaits ar lūgumu pārskatīt topošos aizliegumus, sacīja deputāte Vikija Forda, kura atbild par šī likuma izstrādi:
“Šīm izmaiņām vajadzētu aizlāpīt caurumus Eiropas ieroču likumos, kas it sevišķi skar šaujamieročus ar tukšām patronām un drošas glabāšanas nosacījumus. Tās arī ļaus valstīm labāk apmainīties ar informāciju. Tomēr likumpaklausīgiem cilvēkiem, kuri ir iesaistīti, piemēram, vēsturisko kauju izspēlēs vai sporta šaušanā, ir filmu producenti vai mednieki, ir jāļauj turpināt nodarboties ar šīm lietām, ieviešot nepieciešamo kontroli, kas atbilst šaujamieroču bīstamības pakāpei.”
Parlamenta atbalstītā likuma versija paredz, ka arī ieročiem, kas šauj ar tukšām patronām, ir jābūt pilntiesīgā uzskaitē. Tāpat arī par deaktivētiem ieročiem varēs uzskatīt tikai tādas pistoles vai šautenes, ko nevar atkal aktivēt. Pilnībā aizliegt tiek plānots tikai atsevišķus ieroču paveidus, piemēram, pusautomātiskos šaujamieročus, kas spēj izšaut vairāk nekā 21 šāvienu bez atkārtotas ielādēšanas. Tiek paredzēts stingrāk regulēt arī ieroču tirdzniecību internetā.
Savukārt Eiropas Komisija mudina parlamentu un dalībvalstis neļauties dažādu lobiju spiedienam un pārlieku nemīkstināt sākotnēji piedāvātos aizliegumus. Ir sagaidāms, ka diskusijas par jauno ieroču aprites kārtību ar jaunu sparu atsāksies rudenī.
