EP tomēr apstiprina pretrunīgi vērtēto datu aizsardzības reformu

Pēc pusotra gada intensīvām sarunām un aizkulišu cīņām Eiropas Parlaments (EP) beidzot apstiprināja savu pozīciju privātpersonu datu aizsardzības noteikumu reformā. Šī ir būtiska un apjomīga reforma, pret kuru cīnās daudzi lielo interneta uzņēmumu lobiji. Vienprātības nav arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kuru politiķiem tagad būtu jāsper nākamais solis.

Privātpersonu datu aizsardzības noteikumu reforma skar katru no mums vai vismaz tos, kuri lieto internetu - tā uzsver EP, kura deputāti pēc ilgstošām cīņām beidzot ir spējuši vienoties par savu datu aizsardzības reformas tekstu.

Viens no noteikumu virzītājiem, grieķu sociāldemokrāts Dimitrioss Drutsass saka, ka šovasar daudz kas ir mainījies. „Es domāju, ka tagad mēs esam atšķirīgā situācijā, jo vasarā esam sapratuši, kas notiek ar privātpersonu datiem ASV, esam uzzinājuši par spiegošanas skandālu, programmu „Prizma" un visiem citiem jautājumiem, par kuriem tika informēti ES pilsoņi. Un tagad, es domāju, visi saprot, ka šis ir ļoti jūtīgs jautājums. Un ikviena valdība, kas kļūdās, nepievēršot uzmanību iedzīvotāju vajadzībām, samaksās augstu cenu nākamajās vēlēšanās," norādīja Drutsass.

Amerikas spiegošanas skandāls ir saasinājis jautājumus par datu un privātās dzīves aizsardzību internetā.

Pēc medijos izskanējušajām ziņām, ka ASV izlūkdienesti varētu būt noklausījušies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilā telefona sarunas, tieslietu komisāre Viviāna Redinga sacīja, ka beidzot ir pienācis laiks arī dalībvalstīm rīkoties, lai pieņemtu datu aizsardzības reformu.

Viens no reformas autoriem EP, vācu deputāts Jans Filips Albrehts saka, ka nākotnē viņš vēlētos koordinētāku Eiropas izlūkdienestu darbu. Bet kamēr tas nav iespējams, Eiropa var uzlikt bargus sodus par privātpersonu datu nodošanu izlūkdienestiem, saka Albrehts. „Tas, ko mēs pašreiz varam darīt, ir ļoti skaidri pateikt uzņēmumiem, kuri strādā Eiropas tirgū, it sevišķi tādām interneta kompānijām kā „Google" vai „Yahoo!", ka, ja viņi savāc mūsu pilsoņu datus un nodod tos ārzemju izlūkdienestiem, piemēram, ASV Nacionālās drošības aģentūrai, tad viņi to varēs darīt tikai, ja to pieļauj ES likumi. Ja ES likumos kaut kas tāds nav atrunāts, kā tas ir bijis daudzos iepriekšējos gadījumos, tad uzņēmumi tiks sodīti par datu nosūtīšanu izlūkdienestiem

Parlamenta apstiprinātie noteikumi paredz piemērot apjomīgu sodu par datu aizsardzības pārkāpumu, proti līdz pat 5% no uzņēmuma gada apgrozījuma visā pasaulē. Tādām kompānijām kā „Facebook" vai „Google" šīs summas var sasniegt miljardus," saka Albrehts.

Deputāts Aksels Voss atzīst, ka sarunās ir izskanējuši priekšlikumi arī par lielākiem sodiem. 'Viens no ekspertiem, kurš strādā mūsu darba grupā par ASV spiegošanas skandālu, aicināja noteikt sodu līdz pat 20% no uzņēmuma gada apgrozījuma. Bet pašreiz mēs nolēmām palikt pie 5%. Ja mēs redzēsim, ka ar to nepietiek, mēs šo sodu palielināsim," teica deputāts.

Apjomīgie sodi ir tikai daļa no reformas. Tāpat EP vēlas ieviest prasību pēc skaidras lietotāja piekrišanas pirms uzņēmums drīkstēs nodot viņu datus kādam citam. Tiek spriests arī par lietotāju tiesībām pieprasīt, lai uzņēmums izdzēš viņu reģistros esošos informāciju par sevi.

Parlaments un Komisija cer, ka reformu izdosies pieņemt līdz vasarai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti