Sadaļas Sadaļas

EP tomēr apmaksājis Ždanokas braucienu uz Krievijas anektēto Krimu

Eiropas valstu žurnālisti iesūdzējuši tiesā Eiropas Parlamentu (EP) par atteikšanos sniegt ziņas par parlamentāriešu algas piemaksām. Vienlaikus kļuvis zināms, ka EP deputātes no Latvijas Tatjanas Ždanokas braucienu uz Krievijas anektēto Krimas pussalu laikā, kad tur notika referendums par pievienošanos Krievijai, ir apmaksājis Eiroparlaments.

Deputātu algām, ceļošanas izdevumiem, biroju un palīgu uzturēšanai EP gadā tērē teju 500 miljonus eiro, taču atsakās atklāt, kā deputāti tērē dāsnās dienas naudas, ceļojumu un citas piemaksas. Šis ir bezprecedenta gadījums, jo prasību tiesā iesnieguši visu 28 Eiropas Savienības (ES) valstu žurnālisti.

2013.gada vasarā kādā darba dienas vakarā Itālijas deputātu Rafaelu Baldaseri EP sagaidīja TV reportieris no Nīderlandes.

Deputāts pusseptiņos vakarā bija atnācis savākt savu 300 eiro dienas naudu, lai gan dienas garumā parlamenta darbā nebija piedalījies. Viņš apgalvoja, ka žurnālista jautājumus angliski nesaprot, bet, kad interese nerimās, sāka viņu grūstīt un sist pa mikrofonu.

Šis ir viens, lai arī visnotaļ ekstrēms, piemērs, kādēļ žurnālisti pieprasījuši pilnīgu EP atklātību par to, kam deputāti tērē nodokļu maksātāju naudu. Eiroparlamentārieša pamatalga ir apmēram 6200 eiro mēnesī, bet vēl apmēram 4300 eiro viņi saņem biroja uzturēšanai un palīgu algošanai, tāpat dienas naudu un iespēju apmaksāt ceļojuma izdevumus.

Bet, kad žurnālisti jūnijā lūdza EP dokumentus, kur un kā deputāti tērē šīs piemaksas, tika saņemts atteikums. Pamatojums – privāto datu aizsardzība un lielais darba apjoms, ko prasītu tādu ziņu apkopošana, stāsta Sanita Jemberga no pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica", kas prasību iesniedza Baltijas žurnālistu vārdā.

"Tiesvedība ir par principu, ka pārskatam par publisku naudu ir jābūt pilnīgam, nevis atkarīgam no tā, vai katrs deputāts vēlas to sniegt vai nevēlas, un vienalga par cik ilgu laika posmu. (..)

Piemēram, mums bija gadījums, kad Tatjana Ždanoka brauca uz Krimas referendumu un apgalvoja, ka viņa ir Eiropas Parlamenta pārstāve, kas neatbilda patiesībai, jo viņa brauca bez Eiropas Parlamenta mandāta.

Mēs vēlējāmies noskaidrot, vai gadījumā parlaments beigu beigās tomēr nav apmaksājis šos komandējuma izdevumus. Un mēs nevarējām šo informāciju iegūt. Mums teica: ejiet, vaicājiet pašai deputātei. Bet nav tā, ka viņa ļoti gribētu [ar mums] sazināties. Un tāpēc, lai nebūtu atkarīgi no katra deputāta labvēlības un ieviestu šo labo principu, ka dati ir atklāti, mēs prasījām, mums atteica, un tagad mēs tiesāsimies," stāsta Jemberga.

"Nepareizi, es viņiem atbildēju: jā, tas bija komandējums, ceļa izdevumi tika apmaksāti, jo nav nekāda pārkāpuma tādam braucienam,” tagad Latvijas Radio saka pati Ždanoka, apliecinot, ka par viņas braucienu uz Krimas referendumu samaksājis EP.

Ždanoka, kas Eiroparlamentā pārstāv Zaļos un Eiropas Brīvo apvienību, deputātu atklātību piemaksu tēriņos atbalstot. "Man pašai nav nekādu iebildumu. Mana politiskā dzīve ir celta pēc caurspīdīguma principa. Būdama opozīcijā, es zinu, ka uzmanība ir pastiprināta," teica EP deputāte no Latvijas.

Dažādu valstu deputātiem gan attieksme pret to esot atšķirīga, tāpēc runāt visu parlamentāriešu vārdā Ždanoka atturas. Arī Krišjānis Kariņš no Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" šo jautājumu komentēja izvairīgi.

"Es nezinu. Manuprāt, es kā saistīta persona, deputāts – tas nav man lemšanai. Tas drīzāk būtu sabiedrībai lemšanai. Lai tie, kas maksā ES budžetu – tām dalībvalstīm, kas veido ES budžetu – ir jautājums, vai viņus apmierina vai neapmierina tas, kā ES budžets tiek izmantots," teica Kariņš.

Vairot atklātību par ES budžeta izlietojumu deputātu algām aicinājusi arī starptautiskā pretkorupcijas organizācija „Transparency International”. Tās Latvijas nodaļas – „Delnas” – vadītājs Gundars Jankovs atgādina: parlamentāriešus algo nodokļu maksātāji, un ikvienam ir tiesības zināt, kā viņa nauda tiek tērēta.

EP negribīgumu publiskot ziņas par piemaksām Jankovs skaidro ar bažām, ka tas radīs ļoti daudz jautājumu. "Manuprāt, deputātiem nav līdz galam loģiska izskaidrojuma tai summai, kādu viņi saņem. Līdz ar to arī viņiem būs jāsniedz atbildes, ko viņi īsti negrib darīt."

Līdz šim reizēs, kad šis jautājums nonācis parlamenta dienaskārtībā, deputāti balsojuši pret lielāku kontroli. Tiek pieļauts, ka ES Tiesā lēmums par šo prasību varētu sekot pēc apmēram diviem gadiem.

Jau ziņots, ka pērn 16.martā Krimā sarīkots Rietumu valstu neatzītais referendums par tās pievienošanos Krievijai, par ko nobalsoja 95,7% vēlētāju. Uz referendumu devās arī eiroparlamentāriete no Latvijas Ždanoka. Dažas dienas pēc referenduma EP paziņoja, ka tas neapmaksās parlamentārietes Ždanokas braucienu uz Krimu 16.martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt