Eiropas Parlaments (EP) jau ne reizi vien ir kritizējis Turciju par vārda brīvības ierobežojumiem, kā arī brīvās preses un politisko oponentu apspiešanu. Tomēr līdz ar uzbrukumiem satīriskā žurnāla “Charlie Ebdo” redakcijai un vēlāk sekojošajai vardarbībai, kas kopumā aiznesa 17 cilvēku dzīvību, diskusija par vārda brīvību ieguva jaunu nokrāsu.
Svētdien, kad Parīzē notika masveida gājiens vārda un izteiksmes brīvības atbalstam, tajā piedalīties atbrauca arī Turcijas premjers Ahmets Davutoglu. Viņš soļoja pa pārpildītām Parīzes ielām kopā ar daudziem pasaules līderiem, tostarp arī Latvijas premjeri Laimdotu Straujumu („Vienotība”).
Un jau tobrīd vairāki komentētāji izteica kritiku par to, ka gājienā par vārda brīvību piedalās arī tādas valstis, kas regulāri apspiež neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus savā zemē. Turcija tam nav vienīgais piemērs. Tomēr tā ir vienīgā NATO dalībvalsts un ilggadēja Eiropas Savienības kandidātvalsts.
Turcijas premjers Davutoglu gan uzsvēra, ka viņš ieradās Parīzē, lai paustu nosodījumu terorismam un vardarbībai, kam neesot nekā kopīga ar islāmu. Viņš sacīja, ka tādas vērtības kā miers ir universālas. Turklāt šie teroristi ir izauguši Francijā, nevis musulmaņu valstīs, tādēļ būtu jāpievērš uzmanība videi, kur šie cilvēki ir attīstījuši savus uzskatus, piebilda Turcijas premjers.
Izdevums “The Time” norāda, ka Turcija tur ieslodzījumā vairāk žurnālistu nekā jebkura cita valsts, proti, 40. Tas ir vairāk nekā pat Ķīnā vai Irānā. Turklāt jaunais Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš vēl līdz nesenajam laikam bija valsts premjers, ar īpašu nepatiku izturas pret karikatūrām.
Erdogans vairākkārt ir vērsies tiesā pret karikatūristiem, prasot morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kad viņš tika attēlots Turcijas presē kā žirafe, zilonis vai mērkaķis. Savukārt 2011. gadā Vācijas vēstnieks Ankarā tika izsaukts uz Ārlietu ministriju un viņam bija jāsniedz paskaidrojumi, pēc tam kad kāds Berlīnes laikraksts ir nopublicējis karikatūru, kurā Erdogana vārds bija uzrakstīts uz suņu būdas.
Turklāt Erdogans rietumvalstu acīs tiek uztverts kā arvien autoritārāks vadītājs. Asu Eiropas reakciju izsauca decembra vidū notikušie 20 žurnālistu un aktīvistu aresti, kā arī kratīšanas viņu dzīvesvietās un redakcijās. Vēlāk šie žurnālisti gan tika palaisti brīvībā. Tomēr jau dažas dienas pēc arestiem Eiropas Parlaments sasauca īpašas debates par šiem notikumiem, uz kuru pamata arī tapa jaunā rezolūcija ar nosodījumu Turcijas varas rīcībai. Turcijas prezidents un arī premjers toreiz ļoti asi atbildēja uz Eiropas Savienības pausto kritiku, aicinot Eiropu nejaukties svešās lietās.
