EP sāks cīņu ar deputātu iespējām nelikumīgi finansēt savas politiskās partijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Diskusijas par to, cik Eiropas valstu nodokļu maksātājiem izmaksā Eiropas Savienības (ES) institūcijas, ir gandrīz tikpat senas, kā pati Eiropas Savienība. Visai regulāri kritiķu ugunīs nonāk arī Eiropas Parlaments (EP), kuram līdz šim visbiežāk pārmesta divu grandiozu ēku uzturēšana Briselē un Strasbūrā. Tomēr šobrīd politiķu uzmanību piesaistījis jautājums par Eiropas Parlamenta deputātu palīgiem, jo raisījušās bažas, ka, algojot palīgus, politiķi nereti pretlikumīgi finansē savas politiskās partijas.

Eiropas Parlamentā šobrīd ir ievēlēts 751 deputāts, bet kopumā parlamenta deputātus ikdienas darbā atbalsta 2246 palīgi.

Ņemot vērā darba īpatnības parlamentā, lielāks palīgu skaits nekā nacionālajos parlamentos, ir pamatots, tomēr dažos gadījumos, pēc pašu politiķu domām, ir pamats aizdomām par to, ka palīgi kalpo tikai par piesegu apjomīgam politisko partiju atbalstam.

Šī iemesla dēļ atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti jau ir nākuši klajā ar ierosinājumiem, ka turpmāk parlamentā ievēlētajiem politiķiem palīgi būs jāizvēlas atbilstoši stingrākiem nosacījumiem. Tam piekrīt arī Francijas deputāts no Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Žils Parnjē, norādot uz to ka šī brīža kontrole ir ļoti vāja:

''Vienīgā kontrole, kas darbojas Eiropas Parlamentā un bez tam attiecas ne tikai uz parlamenta Cilvēkresursu departamentu, bet arī Finanšu departamentu, ir pārbaudes, kurās tiek noskaidrots, vai katrs Eiropas Parlamenta deputāts iekļaujas sev atvēlētā budžeta robežās. Tās ietvaros ir paredzēts, ka kopējais atalgojums deputāta palīgiem nedrīkst pārsniegt 20 tūkstoš eiro apjomu mēnesī.''

Šis jautājums aktualizējās jau pirms dažiem mēnešiem, kad pirms Francijas pašvaldību vēlēšanām Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam radās aizdomas, ka franču eiroskeptiķe Marina Lepēna un viņas partija varētu būt nelikumīgi iztērējuši vairāk nekā septiņus miljonus eiro, Eiropas Parlamentā algojot palīgus, kuri galvenokārt strādājuši Lepēnas pārstāvētās partijas Nacionālā fronte'' labā.

''Mēs esam konstatējuši vairākus parlamenta deputāta palīgus, starp kuriem ir gan Briselē, gan mītnes valstī strādājoši, kuri vienlaikus ir arī amatpersonas un darbinieki Nacionālās frontes dažādās nodaļās, ģenerālsekretariātā, prezidenta birojā, viceprezidenta birojā un tā tālāk. Kā asistents jūs nevarat saņemt atalgojumu Eiropas Parlamentā un vienlaikus strādāt arī savā politiskajā partijā!"uzsvēra Šulcs.
 

Pati Marina Lepēna gan Šulca pārmetumus nosaukusi par politiskām manipulācijām un mēģinājumu ietekmēt vēlēšanas:

''Sīkmanīgas politiskās manipulācijas dažas dienas pirms vēlēšanai ir visai rupja rīcība, tas ir mazākais, ko par to var pateikt. Un, ja ir runa par Eiropas Parlamenta prezidentu, tad tas ir īpaši necienīgi. Es labi saprotu, ka mūsdienās daudzi ir gatavi darīt jebko, lai tikai grautu Nacionālo fronti. Tomēr tas - par spīti šīm cerībām - nemainīs vēlēšanu rezultātus.''

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta politiķu paustajiem ierosinājumiem, pastiprināta uzmanība nākotnē varētu tikt pievērsta tiem deputātu palīgiem, kuri strādā deputātu mītnes valstīs. Tāpat tiks sekots līdzi tam, lai atlīdzību par deputāta palīga darbu nesaņemtu deputātu tuvinieki vai draugi, kuri faktiski īstus darba pienākumus neveic.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti