Eiroparlamenta plenārsēde piektdien, 13. novembrī, sākās ar ziņojumu par to, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes lūdz atcelt deputāta imunitāti Nilam Ušakovam, lai pret viņu varētu sākt kriminālvajāšanu.
“Latvijas varas iestādes ir pieprasījušas parlamentārās imunitātes atcelšanu Nilam Ušakova kungam,” paziņoja EP deputāte, plenārsēdes vadītāja Katarina Barlija.
Tālāk jautājums par imunitātes atcelšanu nonāks Eiroparlamenta Juridiskajā komitejā, kas varēs pieprasīt papildu informāciju un uzklausīs arī pašu Ušakovu.
Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka Ušakovs savā Rīgas mēra kabinetā glabājis stratēģiskās nozīmes ierīci – slēptu videoierakstīšanas ierīci, kas fiziskām personām ir aizliegts.
“Es gribu saprast, kā var cilvēks, pret kuru vērsta noklausīšanās, kļūt pats par vainīgo. Tā ir saruna, ko mēs gribam pacelt arī Eiropas Parlamentā, ja reiz prokuratūra uz to uzstāj. Kāpēc viņš nav atzīts par cietušo? Mums arī lēmuma nekāda nav,” norādīja Ušakova advokāts Viktors Tihonovs.
Jau pēc Ušakova uzklausīšanas EP Juridiskā komiteja aiz slēgtām durvīm vienosies par ieteikumu parlamentam – vai šo pieprasījumu apstiprināt vai noraidīt. Parlaments par to balsos plenārsēdē ar vienkāršu balsu vairākumu.
Pat pēc imunitātes atcelšanas Ušakovs saglabās Eiroparlamenta deputāta pilnvaras,
jo tās ir Latvijas valsts piešķirtās pilnvaras viņam kā eiroparlamentārietim un tās neviena cita iestāde nevar atņemt.
Šādus pieprasījumus atcelt deputāta imunitāti, lai pret viņu varētu sākt izmeklēšanu vai tiesvedību, Eiroparlaments saņem visai bieži. Pagājušajā Eiroparlamenta sasaukumā no 55 lūgumiem atcelt deputāta imunitāti 49 reizes to arī atcēla. Šobrīd vien rindā gaida 9–10 deputāti.
Piemēram, pieprasījums par imunitātes atcelšanu atnācis no Grieķijas, kas grib lai Eiroparlaments atceļ imunitāti neonacistiskās partijas “Zelta rītausma” deputātam Ioannim Lagos par dalību kriminālā bandā. Viņa biedri jau ir arestēti.
Pirms četriem gadiem Eiroparlaments atcēla imunitāti bijušajam Lietuvas premjeram un prezidentam Rolandam Paksam, ko Lietuvas varas iestādes apsūdzēja kukuļņemšanā. Imunitāti zaudēja arī Francijas labējais radikālis Žans Marija Lepēns, kuru turēja aizdomās saistībā ar ļoti lielām summām no Eiropas naudas, kas tikusi nelegāli izmantota, maksājot savas partijas darbiniekiem.
