Nesenais uzbrukums ASV Kongresam un tam sekojošā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izslēgšana no ''Twitter'', ''Facebook'' un citām platformām no jauna abos Atlantijas okeāna krastos ir uzjundījusi diskusijas par dezinformāciju, naida runu un sociālo mediju platformu milzīgo varu.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete šo lēmumu atbalsta.
“Tīri cilvēcīgi es teikšu, ka tas bija īstajā brīdī. Tāpēc, ka tas, kas notika Kapitolijā, tas bija pilnīgi nepieņemami!” sacīja Kalniete, daļēji viņa ''Twitter'' vadības izšķiršanos apklusināt Trampu savā platformā skaidro ar varas maiņu Vašingtonā:
„Kā jau viss, kas saistīts ar politiku, tas bieži vien ir saistīts ar varas masu, kas stāv aiz katra politiskā lēmuma. Visi tie daudzie naidīgie Trampa tvīti, kas līdz šim ir bijuši, nekad tādu reakciju nav izraisījuši. Situācija tagad ir jauna. Ir jaunievēlēts prezidents. Un protams, ka arī platformu vadītāji un īpašnieki saprot, ka viņiem ir jārēķinās ar jaunajām vēsmām.”
Tomēr kopumā
sociālo mediju platformu lielā vara rada diezgan daudz jautājumu. Tādēļ Eiropas Parlamentā šobrīd ir uzsākts darbs pie šīs sarežģītās jomas šķetināšanas.
„Es redzu to kā aisbergu, jo dezinformācija ir tas, ko mēs redzam, bet viss pārējais ir zem ūdens. Tur ir viss, kas ir saistīts ar platformām, tehnoloģijām, algoritmiem, kas lemj, kura ziņa ir pareiza un kura ziņa ir viltus ziņa. Tas ir nenormāli, ka algoritmi lemj par šādām lietām bez skaidriem kritērijiem. Pie tam šie algoritmi tiek uzskatīti par komercnoslēpumu. Neviena no lielajām platformām to neatklāj,” stāsta Kalniete un norāda, ka pēdējā laikā sociālajos tīklos sāk parādīties sarežģītākas dezinformācijas izplatīšanas metodes, kas iepriekš nebija tik plaši novērotas. „Man ļoti patīk šis termins:
notiek arī informācijas atmazgāšana. Tai ir ļoti līdzīga struktūra kā naudas atmazgāšanai, jo pēc vairākiem etapiem beidzot šī informācija iegūst ticamību.”
Deputāte uzskata, ka ir svarīgi vērsties ne tikai pret nepatiesu informāciju, bet arī pret cilvēkiem un organizācijām, kas to izplata. Runa lielākoties ir par naudas sodiem. Tomēr lielāka atbildība par publicēto saturu būtu jāuzņemas arī platformām. Atsevišķi pētījumi liecina, ka maldinoša informācija internetā mēdz sasniegt cilvēkus daudz ātrāk nekā patiesa.
Būtisks jautājums ir arī par kompāniju peļņu. Sociālo tīklu platformām būtu skaidrāk jāatklāj, no kā tās saņem naudu.
„Mēs ļoti daudz esam runājuši par Krieviju, ļoti maz līdz šim par Ķīnu. Līdzīgi ar mērķi destabilizēt politisko situāciju vai gūt ekonomisko labumu darbojas arī citas valstis. Lielākās no dezinformācijas izplatītājām ir Irāna, Turcija, Indija un es varētu vēl nosaukt,” saka Kalniete.
Visbeidzot, pēc Kalnietes domām ir būtiski panākt arī līdzvērtīgu attieksmi pret visām valodām.
„Piemēram, Latvijai cīnoties ar dezinformāciju, līdzīgi kā daudzām citām mazām valodām, – lai cik paradoksāli tas nebūtu, bet arī pat tik lielām valodām kā franču valodai un spāņu valodai – nemitīgi ir jāsastopas ar to, ka tad, ka viltus ziņa ir atklāta, tad tomēr platforma to nenoņem tāpēc, ka tā nav ziņa angļu valodā. Šis ir arī viens no aspektiem, ko es ļoti vēlos izgaismot un uzsvērt.”
Kalniete cer, ka darbs pie šī apjomīgā ziņojuma, kas turpināsies vēl aptuveni gadu, dos grūdienu arī attiecīgo likumu izstrādei, lai novērstu šīs problēmas. Tomēr visilgāko laiku varētu aizņemt nopietna sabiedrības izglītošana, lai cilvēki internetā un citviet spētu labāk atšķirt melus no patiesības.
