Eiropas Komisijas izstrādātais likumdošanas priekšlikums, kura mērķis ir uzlabot nodokļu iekasēšanu Eiropas Savienībā, paredz gan ieviest lielāku caurspīdīgumu nodokļu iekasēšanas jomā, gan arī veicināt informācijas apmaiņu un sadarbību starp Eiropas Savienības valstīm. Tomēr Eiropas Parlamentā debates par priekšlikumu aizēnojusi vairāku deputātu skepse un neuzticēšanās bijušajam Luksemburgas premjeram, Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram, jo tieši Luksemburgu ir skāruši pārmetumi par iespējamu nelikumīgu nodokļu priekšrocību piešķiršanu vairākām kompānijām. Vācijas deputāts no Zaļo partijas Svens Gīgolds savu skepsi neslēpa, uzrunājot Junkeru publiski un vaicājot, cik atbildīgs Junkers jūtas par Luksmeburgas nodokļu skandālu.
Junkera atbildes uz neērtajiem jautājumiem vairāki deputāti vērtēja kā izvairīgas. Junkers pēc lakoniska savas vainas nolieguma uzrunā lielāku uzmanību pievērsa tam, cik liela nozīme Eiropas valstu vienotībai ir nodokļu politikā.
Jau vēlāk pēc sēdes Svens Gīgolds pauda viedokli, ka Eiropas Komisijas prezidents ir palaidis garām iespēju atjaunot savu reputāciju šajā jomā.
Eiropas Parlamenta īpašās komitejas par nodokļu jautājumiem sēdē gan ne mazums diskusiju bija arī par paša priekšlikuma saturu. Viens no komitejā strādājošajiem deputātiem, Tautas partijas grupas loceklis Toms Vandenkendelare uzsvēra, ka nepietiekami labi izskaidrots priekšlikumā lietotais jēdziens – agresīva nodokļu plānošana. Tāpat deputāts pievērsa uzmanību tam, ka nepietiekami daudz uzmanības pievērsts jautājumiem, kas skar uzņēmumu iespējamo darbību ārpus Eiropas Savienības teritorijas.
Tiesa, Eiropas dalībvalstīs ierosinājums guvis arī izteikti atbalstošu attieksmi, un, piemēram, Īrija jau ir paziņojusi, ka patstāvīgi ieviesīs likumdošanu, kas nodokļu administrācijai no uzņēmumiem ļaus pieprasīt ievērojami vairāk informācijas nekā līdz šim – piemēram, arī par starptautisku kompāniju darbību citās valstīs.
