Eiropas Komisijas ierosinājumus uz laiku apturēt CO2 emisiju kvotu tirdzniecību EP deputāti noraidījuši ar nelielu balsu pārsvaru. Piedāvājumu noraidījuši 334 deputāti, 315 balsojuši par, bet 63 atturējušies. Tas nozīmē, ka tagad piedāvājums tiks nodots atkārtotai izskatīšanai Eiropas Parlamenta vides komitejai.
Lielākā daļa EP deputātu pauduši savas bažas, ka emisijas kvotu cenu celšanās, kuru vēlējās panākt Eiropas Komisija, ievērojami samazinās Eiropas rūpniecības sektora konkurētspēju pasaulē, un galu galā vislielākās sekas savos rēķinos izjutīs vienkāršie patērētāji. Kā intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentāriete no Latvijas Inese Vaidere, komisijas ierosinājumi varētu neatbilst mūsu valsts un uzņēmēju interesēm, kā piemēru minot cementa ražotāju „Cemex”.
„”Cemex” mūs informēja, ka gadījumā, ja šodien noraidītie ierosinājumi par kvotu tirdzniecības atcelšanu tiktu apstiprināti, viņiem tas būtu ļoti neizdevīgi. Uzņēmumam sadārdzinātos produkcijas ražošana, tā kļūtu neprognozējama un samazinātos arī darba vietu skaits Latvijā. Un,
ja Latvijā samazinās darba vietu skaits, tad es uzskatu, ka Latvijas interesēs ir šādu lēmumu neatbalstīt,” apliecina eiroparlamentāriwete Inese Vaidere.
Savu neapmierinātību ar parlamenta balsojumu paudusi arī Eiropas Komisija. Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu komisāre Konija Hedegārda norāda, ka Eiropai ir nepieciešams spēcīgs oglekļa tirgus, lai sasniegtu izvirzītos klimata pārmaiņu mērķus un veicinātu inovācijas. Pēc viņas vārdiem, kvotu tirdzniecības atlikšana būtu īstermiņa pasākums - līdz brīdim, kamēr tiktu izlemts par vēl nepieciešamajām strukturālajām reformām. Savu nožēlu paudusi arī komisāre Nēli Krusa:
„Eiropas Komisija pieņem zināšanai Parlamenta balsojumu, ar kuru tiek noraidīts Komisijas piedāvājums. Mēs nožēlojam šādu iznākumu, jo esam pārliecināti, ka emisiju kvotu tirgošanas atlikšana ir attaisnojama, ņemot vērā jau tagad tirgū esošo ievērojamo kvotu pārpalikumu, kā arī ņemot vērā to, ka šis pārpalikums kopš Eiropas Komisijas piedāvājuma publiskošanas ir pieaudzis. Komisija tagad paudīs savu viedokli par šo balsojumu un informēs parlamentu par saviem secinājumiem.”
Iniciatīvas atbalstītāji turpina uzsvērt, ka līdz ar Komisijas ierosinājuma noraidīšanu tiek vājināta visa Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēma. Taču arvien vairāk ne tikai politiķu, bet arī nevalstisko organizāciju norāda, ka faktiski šī sistēma tuvojas sabrukumam, un ES izvēlētās metodes oglekļa emisiju samazināšanai ir ne tikai nepareizas, bet arī vājas.
Kā norāda interneta izdevums „EUObserver”, Emisiju tirdzniecības sistēmas neveiksme gan nebūt nenozīmē, ka neveiksmi cietīs visa Eiropas klimata politika, jo enerģētikas politiku tomēr vairāk kontrolē katra dalībvalsts atsevišķi. „EUObserver” komentētājs Oskars Reijess īpaši lielu uzmanību iesaka pievērst Vācijas modelim, kur atjaunojamās enerģijas īpatsvars pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis no 6 līdz 25 procentiem. To ir veicinājusi ne tikai lielo enerģētikas kompāniju darbība, bet gan vietējo investoru aktivitāte, kā arī garantijas, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji spēs piekļūt kopējam elektrības tīklam un tas jau radīšot pārliecību arī investoros.
Eiropas Parlaments ir pieņēmis vēl vienu likumdošanas aktu, kas saistīts ar emisiju tirdzniecības sistēmas atvieglojumiem starpkontinentāliem lidojumiem. Parlamenta ziņotājs Pīters Līse (Peter Liese)norādījis, ka aviācijas emisiju apjoms kopš 1990. gada ir dubultojies un tas visu laiku palielinās. Līdz ar to ārpus Eiropas Savienības esošo valstu aicinājumi neiekļaut tās Emisiju tirdzniecības sistēmā ir nepamatoti. Pīters Līse arī norādījis, ka Eiropas Savienība aktīvi strādās pie tā, lai arī Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas ietvaros tiktu panākts globāls līgums par emisiju apjomu samazināšanu.
