Gan novembra uzbrukumos Parīzē, kad dzīvību zaudēja 130 cilvēki, gan arī uzbrukumos Kopenhāgenā un arī novērstajā apšaudē ātrgaitas vilcienā Amsterdama-Parīze pārsvarā tika izmantoti nelegāli iegādātie ieroči. Daži no tiem tika salikti pa daļām no veciem un dezaktivētiem ieročiem, bet citi nopirkti internetā. Tādēļ
viens no galvenajiem mērķiem jaunajos Eiropas šaujamieroču aprites noteikumos ir panākt, lai dezaktivētos ieročus nebūtu iespējams atkal salikt kopā.
To trešdien Eiropas Parlamentā pasvītroja deputāte no Lielbritānijas Vikija Forda, kura atbild par šo noteikumu virzību:
“Manā valstī šobrīd notiek tiesas prāva lietā par 30 dažādiem šaujamieročiem. Tie teorētiski esot bijuši dezaktivēti, tomēr realitātē šos ieročus varēja viegli aktivēt no jauna. Minētie ieroči tika nelegāli nogādāti Lielbritānijā un, ja tie nokļūtu teroristu rokās, tad arī Londonā varētu būt noticis kaut kas līdzīgs Parīzes uzbrukumiem.”
Savukārt, lai cīnītos pret ieroču vai to sastāvdaļu tirdzniecību internetā, Forda piedāvā noteikt par pienākumu pārdošanas darījumu slēgt tikai klātienē. Tas nozīmētu, ka
ieroču pārdevēji drīkstēs arī turpmāk reklamēties internetā, bet pārdot varēs, tikai personiski pārbaudot, vai pircējam ir visas nepieciešamās atļaujas un dokumenti.
Tāpat deputāti ir satraukti par iespēju viegli pārveidot atsevišķus ieroču veidus.
“Policijas eksperti uzsver, ka ar atsevišķiem šaujamieroču viediem pastāv īpašas problēmas. Dažus no tiem ir iespējams pārveidot par automātiskiem ieročiem. Pamācības var viegli atrast amerikāņu interneta vietnēs. Un tad šie ieroči kļūst krietni bīstamāki,” uzsvēra Zaļo grupas deputāts no Francijas Paskals Durāns.
Vēl viena joma, kur būtu nepieciešami uzlabojumi, skar ieroču un to sastāvdaļu izsekojamību. Daži deputāti domā, ka būtu nepieciešams marķēt katru detaļu, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams saprast, no kura likumīgi pārdota ieroča tā ir nākusi. Tomēr deputāte Anna Marija Koraza-Bilda no Zviedrijas uzskata, ka tas būtu solis par tālu. Viņa iesaka marķēt tikai svarīgākās detaļas:
“Tādā valstī kā Zviedrija ir aptuveni 700 000 cilvēku, kuri drīkst turēt ieročus. Un viņu rīcībā ir aptuveni divi miljoni ieroču. Tādēļ šāda prasība varētu radīt milzīgu birokrātisku slogu.”
Nelegālā ieroču aprite ir būtiska problēma Eiropā. Turklāt eksperti un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji uzsver, ka, palielinoties terorisma draudiem, pieaug arī ieroču melnais tirgus. Ir sagaidāms, ka jaunos ieroču aprites ierobežojumus Eiropas Parlamenta deputāti varētu atbalstīt šovasar.
