„Šī ir Eiropas Savienības drošībai ļoti nozīmīga lieta, un Eiropas Parlaments nevar stāvēt malā,” norāda ziņojuma par Eiropas Savienības stratēģisko komunikāciju veidotāja, deputāte no Polijas Anna Fotiga. Apspriests parlamenta Ārlietu komitejā, tas guvis lielu atbalstu, tā kā parlamentārieši piekrīt, ka Kremļa propaganda, tāpat kā melīgā un bīstamā informācija, ko Eiropā izplata dažādas teroristiskās organizācijas, tajā skaitā „Islāma valsts”, ir apkarojama ar labi pārdomātiem un gudriem līdzekļiem.
„Vispirms visa šī propaganda ir rūpīgi jāpamana un tai jāatbild nevis ar pretpropagandu, bet gan ar pozitīvu vēstījumu, sabiedrības izglītošanu un informēšanu,'' norāda par Eiropas Parlamenta pozīciju atbildīgā Anna Fotiga. Ziņojumā arī teikts, ka parlaments īpaši bažījas par vairākām dalībvalstīm, kas ir kļuvušas par melīgas informācijas lidlauku, taču nedz atbildīgās institūcijas, nedz sabiedrība tajās neceļ pietiekami lielu trauksmi.
Ziņojumā īpaši izceltas bažas par pieaugošo Krievijas propagandu. „Krievijas valdība agresīvi izmanto visdažādākos instrumentus, piemēram, domnīcas, daudzvalodīgus televīzijas kanālus, sociālos medijus, dažādas interneta iespējas, ar kuru palīdzību apšauba Eiropas vērtības, šķeļ Eiropas Savienību, pamazām gūst atbalstu šīm idejām un rada iespaidu, ka tās valstis, ar kurām Eiropas Savienība veido saiknes Austrumu partnerībā, ir zaudētājas un neveiksminieces. Kremļa propaganda ļoti tieši mērķē uz atsevišķiem žurnālistiem, politiķiem un citām personām Eiropas Savienībā,” teikts rezolūcijā.
„Šie draudi aug augumā,” norāda rezolūcijas līdzautors, deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičs:
„Krievijas politika kļūst arvien agresīvāka un uzbāzīgāka tieši tās kaimiņos. Informācija kā ierocis, kā hibrīdkara elements tiek lietota tieši pret tās tuvākajām valstīm, Eiropas Savienības politiku, Rietumiem. Tas ir traucējoši mūsu sabiedrībai”
Ne mazāk aktīvi ir arī teroristi, kuri dažādos veidos, visvairāk izmantojot interneta iespējas, cenšas sēt naidu Eiropas sabiedrībā un visiem spēkiem apšaubīt Rietumu vērtības. Deputāti vērš Eiropas atbildīgo institūciju uzmanību uz šīm tendencēm un aicina īpaši strādāt ar gados jauno musulmaņu sabiedrību, kas Eiropas Savienības valstīs ir visvairāk pakļauta iespējamai savervēšanai teroristu rindām. Šajā ziņā Eiropas Parlamenta deputāti aicina bloku vairāk sadarboties ar NATO un veidot kopīgu stratēģisko komunikāciju, lai cīnītos pret visa veida naidīgo propagandu gan Eiropas Savienības iekšienē, gan kaimiņvalstīs.
Par rezolūciju nobalsoja 31 ārlietu komitejas deputāts, 14 atturējās, bet astoņi balsoja pret, un novembra plenārsesijā Strasbūrā par to balsos viss parlaments kopumā.
Rezolūcijai nav likuma spēka, taču tā pievērš pārējo Eiropas Savienības institūciju un dalībvalstu uzmanību propagandas problēmai, kā arī izceļ to augstāk politiskajā dienas kārtībā.
