Ar lielu balsu vairākumu apstiprinātā EP deklarācija par attiecībām ar Krieviju ir viens asākajiem dokumentiem, kas pēdējā laikā ir tapis Eiropas institūcijās. Eiroparlamentārieši uzsver, ka normālas attiecības ar Krieviju nebūs iespējamas, kamēr netiks pārtraukta karadarbība Ukrainas austrumos un Krievija neatteiksies no anektētās Krimas.
Tāpat parlaments mudina Eiropas Komisiju (EK) piešķirt līdzekļus cīņai ar Krievijas propagandu. Pēc deklarācijas autora, Lietuvas deputāta Gabrieļa Landsberģa teiktā, Eiropai būtu jāatbalsta profesionālu žurnālistu darbs, nevis jāveido jauns Eiropas televīzijas kanāls krieviski.
“Jo tad krievi teiks, ka mēs izmantojam propagandu, lai cīnītos ar viņu piedāvāto “informāciju”. Tas nebūtu īstais ceļš, pa kuru mums vajadzētu iet. Mums vajag skaidras un precīzas programmas žurnālistu atbalstam. Un es nedomāju, ka tas maksās dārgi,” saka Landsberģis.
Tomēr ne visi eiroparlamentārieši atbalsta tik kritisku nostāju pret Krieviju. No Latvijas ievēlētā Tatjana Ždanoka ir balsojusi “pret”, jo uzskata šo dokumentu par nepieņemamu. Ždanoka ir pārliecināta, ka Eiropas sankcijas pret Krieviju nedarbojas. No tām cieš gan pārtikas produktu, gan tagad arī šprotu ražotāji.
Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitāte tikai arvien pieaug, saka Ždanoka. “Šis ir ļoti nenosvērts ziņojums, kas ved uz aukstā kara saasināšanos. Nevienam nav noslēpums, ka jau notiek otrais aukstais karš. Un nedod Dievs, lai tas pārtop īstajā, ieroču karā. Es nezinu, kur Landsberģa kungs grib sevi pasargāt no tām sekām, kas varētu būt, bet mūsu valstis, esot pie Krievijas robežas, būs pirmās, kas cietīs no šī konflikta,” kritiska bija Ždanoka.
Tāpat deklarācijā ir pausts aicinājums turpmāk nepieļaut Eiropas politisko partiju finansēšanu no Maskavas.
Tomēr Krievijai draudzīgi noskaņotās Nacionālās frontes vadītāja Marina Lepēna trešdien Strasbūrā sacīja, ka šāds aizliegums nekad nekļūšot par realitāti.
“Man tas viss liekas smieklīgi! Šie cilvēki vienā mirklī runā par robežu nojaukšanu un globalizāciju, bet otrā brīdī vēlas aizliegt politisko partiju finansēšanu no ārzemēm,” pauda Lepēna. „Objektīvi spriežot, es tiešām nedomāju, ka šis projekts izdosies. Tomēr, ja kaut kas tāds tiks apstiprināts, tad mēs noteikti vērsīsimies tiesā, lai panāktu, ka Francijas bankas vai pat Francijas Centrālā banka varētu izsniegt kredītus partijām. Jo, kā jūs zināt, mēs devāmies pie Krievijas bankas tikai tādēļ, ka neviena Francijas banka nevēlējās mums aizdot,” norādīja Lepēna.
Jūnija beigās Eiropas valstu līderiem ir paredzēts lemt par pašreizējo Eiropas Savienības sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Pašreiz vairums Eiropas valstu līderu ir izteikušies par sankciju saglabāšanu, jo Minskas miera plāns netiek pildīts. Tomēr lēmums būs jāpieņem visām valstīm vienbalsīgi.
