Darbs pie jaunā Eiropas likuma, kas atrunātu Pasažieru datu reģistra izveidošanas principus, ir turpinājies jau vismaz piecus gadus. Reģistrā tiek plānots apkopot dažādu informāciju, ko lidmašīnu pasažieri sniedz, rezervējot biļetes un reģistrējoties lidojumam.
Vairums Eiropas Savienības valstu uzskata, ka šāds rīks ļaus uzlabot cīņu ar terorismu un dažādiem smagiem noziegumiem. Pašreiz tas skars tikai lidojumus ārpus Eiropas Savienības un atpakaļ. Bet valdībām tiks ļauts izveidot arī atsevišķu reģistru par lidojumiem starp Eiropas valstīm, ja tās to vēlas.
Eiropas Parlamenta deputāts no Lielbritānijas Timotijs Kirkhops uzsver, ka šāda informācija palīdzēs tiesībsargājošām iestādēm izsekot, piemēram, ārvalstu kaujinieku pārvietošanos uz Sīriju vai citu aizdomīgu cilvēku kustību.
“Pasažieru datu reģistrs tiks izmantots tikai atsevišķu smagu noziegumu izmeklēšanai. Un tam varēs piekļūt tikai īpaši apmācīti operatīvie darbinieki, kuri skaidri zina, ko viņi meklē. Es vienmēr esmu skaidri teicis, ka šis reģistrs nav atbilde uz konkrētu teroristu uzbrukumu, lai cik briesmīgs un nežēlīgs tas būtu. Tā nav arī brīnumnūjiņa. Tomēr ir skaidrs, ka šis priekšlikums ir samērīgs ar mūsu pašreizējiem riskiem,” atzīst Kirkops.
Tomēr šādai iecerei ir ne mazums pretinieku. Eiropas Parlamenta Zaļo grupas līdere Rebeka Harmsa uzskata, ka informācija pati par savi nepalīdzēs cīņā ar terorismu. Tiesībsargājošām un drošības iestādēm jau tagad ir daudz datu, tomēr tās ne vienmēr spēj šīs ziņas izmantot, lai apturētu noziedzniekus. To skaidri pierāda Parīzes un Briseles terorakti, kurus pastrādāja jau iepriekš zināmi noziedznieki, uzsver Harmsa:
“Manuprāt, mēs ejam par nepareizo ceļu. Mēs plānojam uzglabāt arvien vairāk informācijas un domājam, ka tas padarīs mūsu dzīvi drošāku. Bet datu apjoms nav pats izšķirošākais. Mums drīzāk būtu jālūkojas uz riska faktoriem, piemēram uz lidojumiem Sīrijas virzienā. Nepietiek ar to, ka mēs uzglabāsim milzīgus informācijas apjomus, kas arvien pieaugs. Mums ir nepieciešams arī skatīties uz tiesībsargājošo iestāžu spējām apstrādāt jau esošos datus un savstarpēji sadarboties.”
Savukārt Liberāldemokrātu grupa pēdējā brīdī iesniedza grozījumus, kas paredz automātisku datu apmaiņu starp katras Eiropas valsts izveidoto Pasažieru datu reģistru. Tomēr ir zināms, ka valstu valdību pārstāvjiem tas nav pieņemams. Drošības iestādes savā starpā vēlas dalīties tikai ar tādu informāciju, ko tās grib brīvprātīgi sniegt. Tādēļ, ja šāds papildinājums tiks atbalstīts plenārsēdē, tas var būtiski paildzināt vai pat pilnībā izjaukt šī likuma galīgo apstiprināšanu starp visām iesaistītajām pusēm.
