2008.gadā pieņemtā likumdošana uzlika par pienākumu aviokompānijām, sākot ar 2012.gadu, maksāt par atmosfērā nonākošajām kaitīgo gāzu emisijām. Šī iniciatīva saskārās ar asu starptautisku pretestību un EK ierosināja uz laiku līdz 2014.gada maijam atlikt jauno noteikumu ieviešanu tiem lidojumiem, kas ielido vai atstāj Eiropas Savienības (ES) gaisa telpu. Šādu lidojumu skaits ir aptuveni trešā daļa no visā pasaulē notiekošajiem lidojumiem.
Eiropas Parlaments un Padome, kurā pārstāvētas visas 28 dalībvalstis, pagājušajā mēnesī uzsāka diskusijas un nāca klajā ar atvieglotu līgumu, kurā, par nožēlu daudziem parlamentāriešiem, no ES aviācijas emisiju direktīvas tika izslēgti tālie jeb starpkontinentālie lidojumi.
EK klimata komisāre Konija Hedegārda, pakļaujoties spiedienam no dalībvalstu puses, atteicās no pašas savulaik ierosinātajām iniciatīvām, aicinot atbalstīt jauno vienošanos. Pēc Hedegārdas vārdiem, komisija būtu devusi priekšroku lielākām ambīcijām, kas būtu labākas Eiropas pašcieņai, reputācijai un, protams, arī klimatam, taču iznākums ir tāds kā ir.
EP sarunvedējs Peters Līse uzskata, ka panāktais kompromiss ir daudz labāks par sākotnējo dalībvalstu uzstādījumu un tas ir labākais iznākums, kādu šajā brīdī var panākt.
Mēs nevaram piespiest ieviest kaut ko, pret ko iebilst visa pārējā pasaule. Tās nav tikai Savienotās Valstis, tā nav tikai Ķīna, bet arī Japāna un arābu valstis. Mums tiešām trūkst īsta atbalsta. Citi Eiropas sistēmu izmanto kā attaisnojumu, lai neiesaistītos sarunās starptautiskā līmenī, tāpēc mums ir nepieciešams starptautisks risinājums," norāda Līse.
Sākotnēji izstrādāto kompromisa variantu noraidīja EP Vides komiteja, kas norādīja uz nepieciešamību aizsargāt Eiropas suverenitāti no trešo valstu apcelšanas. Īpaši tika uzsvērta Ķīnas pozīcija, kas bija draudējusi atsaukt kompānijas „Airbus" aviolaineru iegādi, ja Eiropa neatkāpsies no savas aviācijas emisiju politikas.
Par spīti Vides aizsardzības komitejas noraidošajam balsojumam EP deputāti 3.aprīlī ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja izstrādāto līgumu par emisiju tirdzniecības shēmas ieviešanu aviācijas sektoram. Par to nobalsoja 458 EP deputāti. Daudzi videi draudzīgi noskaņoti parlamentārieši šo iznākumu gan nosaukuši par apkaunojumu un pakļaušanos trešo valstu draudiem un spiedienam.
Eiropas Parlamentam gan ir izdevies panākt vairākus noteikumus par labu klimata pārmaiņām. Lai arī šie noteikumi nav saistoši, ES valstis tiks aicinātas izmantot no emisiju tirdzniecības shēmas iegūtos līdzekļus klimata pārmaiņu mazināšanai un pētījumu apmaksāšanai, tostarp zemu emisiju transporta izstrādei.
Peters Līse arī norāda, ka emisiju tirdzniecības shēma pilnā apjomā stāsies spēkā pēc 2016. gada, lai arī dalībvalstis bija vēlējušās izsoles pārtraukt tikai pēc 2020.gada.
Sagaidāms, ka jaunpieņemtais līgums ļaus izdarīt lielāku spiedienu uz ANO Starptautisko civilās aviācijas organizāciju, kurai būtu jānāk klajā ar savu globālu risinājumu, kā samazināt kaitīgās CO2 emisijas aviācijai.
Saskaņā ar vides aizsardzību grupu aprēķiniem, aviācijas emisijas veido aptuveni četrus procentus no visiem atmosfērā nonākušajiem kaitīgajiem izmešiem.
Noslēgumā vien jāpiebilst, ka tikai dažas dienas pirms notikušā balsojuma Eiropas parlamentā ANO starpvaldību panelis klimata pārmaiņām bridināja, ka ļaunākais mūsu planētai vēl tikai ir priekšā, prognozējot potenciālus humāno krīžu draudus, ko var izraisīt laika apstākļu pasliktināšanās.
