EP ierobežos lauksaimniecības kultūru izmantošanu biodegvielas ražošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Parlaments (EP) vienojas par tādas biodegvielas ierobežošanu, kas balstīta uz pārtikas kultūrām. Eiropas Savienības uzstādītie klimata mērķi nosaka, ka dalībvalstīm līdz 2020. gadam transporta sektorā 10% no patērētās enerģijas ir jābūt iegūtiem no atjaunojamajiem energoresursiem. Eiropas Parlaments ir piekritis samazināt atjaunojamo energoresusrsu griestus līdz 7%, lai biodegvielas ražošana Eiropā neatņemtu zemi un resursus lauksaimniecībai.

 

Eiropas Parlamentā šonedēļ nolemts ierobežot lauksaimniecības kultūru izmantošanu biodegvielai. Līdz šim pārtikas kultūras biodegvielas ražošanā izmantoja, lai sasniegtu paša Eiropas Parlamenta mērķus transporta jomā arvien vairāk izmantot atjaunojamo enerģiju. Pēc garām diskusijām parlamentārieši apstiprināja izmaiņas direktīvā, nosakot griestus atjaunojamo energoresusrsu īpatsvaram, jo biodegvielas ražošana aizņem pārtikas industrijai nepieciešamās lauksaimniecības zemes. Vairāk par lēmumu ziņu portālam ‘’euractiv’’ skaidroja Eiropas Vides biroja pārstāve Faustīne Defosē:

"Vienošanās paredz noteikt pārtikas kultūru izmantošanas limitu biodegvielai līdz 7%. Pirmās paaudzes biodegviela var nodarīt patiesībā lielāku kaitējumu videi, jo, lai to ražotu, nepieciešamas lielas lauksaimniecības platības. Liekot uzsvaru uz biodegvielas izejvielu audzēšanu, nevis šo izaudzēto kultūru izmantojot pārtikā, mēs esam spiesti meklēt lauksaimniecības zemes pārtikai citviet. Mums Eiropā šīs zemes ir par maz, tāpēc, lai to kompensētu, piemēram, audzējam palmu eļļas kultūru Malaizijā, kur jāizcērt tropiskie meži un tas arī rada lielas emisijas."

Eiropas Parlamenta deputāts Nils Torvalds norādīja, ka padomes priekšlikums par izmaiņām biodegvielas direktīvā pieņemts, jo nācies saskarties ar realitāti:

"Mums parlamentā ir tendence, kā mēs sakām, būvēt Ziemassvētku egles. It kā visi labie nodomi ir sabāzti dažādās direktīvās, taču tas dažkārt ir neproduktīvi, jo galu galā atduramies pret kaut ko, kas nemaz nav izdarāms’’.

Līdz ar izmaiņām cer vairāk atbalstīt jaunās paaudzes biodegvielas ražošanu no dažādu veidu biomasas kā, piemēram, lauksaimniecības pārpalikumiem un atkritumiem. Tādējādi biodegvielas ražošana nekonkurētu ar zemi, ko izmanto pārtikas ražošanai. Eiropas Tautas partijas pārstāvis Pīters Lēze gan norādīja, ka ir apmierināts ar pieņemto kompromisu.

"Esam apmierināti ar kompromisu, jo neatbalstām tādu Eiropas Savienības politikas veidošanas procesu, kas maina virzienus ik pēc pāris gadiem. Mēs uzstādījām klimata mērķus 2008. gadā, un mums ir jārēķinās arī ar to, ka ekonomikas un lauksaimniecības sektors pielāgojās tam. Šeit bija arī kritiskas balsis, bet mēs nevaram mainīt visu tagad, jo lauksaimnieki un citi uzņēmēji ir veikuši ieguldījumus," sacīja Lēze.

Neskatoties uz garajām pārrunām, Zaļo pārstāvji Eiropas Parlamentā gan balsoja pret rosināto kompromisu un norādīja, ka šī vienošanās ir daudz mazāka par to, kas ir nepieciešams, lai risinātu biodegvielas politikas neskaitāmās problēmas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti