Pēdējā Eiropas Parlamenta plenārsesija sākās, godinot Briseles terorakta upurus un ar klusuma brīdi pieminot bojā gājušos. Taču vēlāk debatēs, iztirzājot to, kas darīts, lai terorismu Eiropas robežās apturētu, deputātiem nācās secināt to pašu, ko jau ir uzsvēruši dalībvalstu iekšlietu ministri un daudzi nozares eksperti. Dalībvalstīm steidzami ir jāapvieno spēki, jādalās ar slepeno dienestu informāciju, jāaudzē Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūras „Europol” muskuļi un jāinvestē vairāk un aktīvāk dažādos pasākumos un akcijās, ar kurām pretoties džihādistu vervētājiem pašās dalībvalstīs.
„Mums pēc iespējas ir jāizmanto tie instrumenti, kas jau ir mūsu rīcībā. Un vispirms – maksimāli jāliek lietā dalībvalstu datu bāzes par cilvēkiem, kuri izceļo no Eiropas Savienības teritorijas un atgriežas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Otrkārt, janvārī darbu ir sācis Eiropas Pretterorisma centrs. Francija un Beļģija jau ir vērsušās pie tā ar lūgumu palīdzēt izmeklēt Parīzes un Briseles teroraktus, lai atklātu noziedzīgā grupējuma saiknes Eiropas Savienības teritorijā,” saka Nīderlandes aizsardzības ministre Janīna Hennisa-Plassherta.
Ministre arī uzsvēra, ka dalībvalstīm un atbildīgajām Eiropas Savienības institūcijām būtu ļoti ātri jāstrādā, lai spēkā stātos tie likumi, kurus ir ierosinājusi Eiropas Komisija un tagad izskata Eiropas Parlaments. Proti, par sodiem personām, kuras ceļo nolūkā pievienoties islāma radikāļiem, un ieroču kontrabandas apturēšanu, kā arī regulārām pārbaudēm uz Šengenas zonas robežas, kuras pienāktos arī Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri ieceļo no ārienes.
Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers aicināja dalībvalstis uz ciešāku sadarbību: „Cīņa ar terorismu Eiropā nebūs pietiekami efektīva, iekams dalībvalstis nebūs gatavas pietiekami aktīvi sadarboties ar Eiropas Savienības aģentūrām, īpaši ar „Europol”. Un tieši tādēļ mēs nevaram neko nevienam pārmest, pilnīgi noteikti Beļģijai ne. Tā ir valsts, kas visu laiku ir smagi centusies, tādēļ, lūdzu, nekādas pirksta rādīšanas uz Beļģiju.”
Junkers vēlreiz atgādināja, ka ir pienācis laiks veidot Eiropas drošības savienību, par ko iepriekš ir izskanējušas kritiskas notis. Taču Eiropas Komisijas prezidents norāda, ka Eiropai ir kopīgs iekšējais tirgus: tai ir vienota valūtas zona, tā ciešāk saslēdzas enerģētikā. Un kādēļ lai neveidotu arī drošības savienību, kas nozīmētu pirmkārt, ka dalībvalstis dalās ar slepeno dienestu datiem.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta datiem, vismaz 5000 eiropiešu ir pievienojušies tā sauktās „Islāma valsts” jeb “Daīš” kaujiniekiem Sīrijā un Irākā un atgriezušies Eiropā.
Sagaidāms, ka preterrorisma likumi būs arī viena no svarīgākajām sarunām jūnijā Eiropas Savienības līderu sanāksmē, ko gan grasās aizēnot Lielbritānijas referendums par izstāšanos vai palikšanu Eiropas Savienībā.
