Lietā ap Lietuvas biznesa un finanšu nozares asociāciju vadītāju iespējamo korupciju joprojām daudz kas ir miglā tīts. Lietuvas prokuratūra neatklāj, kā uzņēmēju un banku interešu pārstāvji ir varējuši ietekmēt politiķu pieņemtos lēmumus. Ir zināms tikai, ka runa ir par nodokļu likmēm.
Jūnija sākumā Lietuvu pāršalca liels korupcijas skandāls. Toreiz tika aizturēti vairāku biznesa un finanšu nozares asociāciju vadītāji, kā arī atsevišķi uzņēmēji. Lietuvas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka lieta ir saistīta ar tirgošanos ar ietekmi.
Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Stasis Jakeļūns intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka lieta varētu būt saistīta ar lēmumu paaugstināt lielo komercbanku ienākuma nodokļa likmi. Pēc tā pieņemšanas 35 Seima deputāti vērsās Konstitucionālajā tiesā.
“Tagad daži no šiem cilvēkiem, piemēram, Landsberģa kungs, mēģina apgalvot, ka cilvēki, kuri ir nobalsojuši par jauno likumu, ir palīdzējuši bankām un, iespējams, viņus ir ietekmējuši lobiji no banku asociācijas. Tas tādēļ, ka šajā likumā bankas tiek apliktas ar 20% peļņas nodokli, nevis ar 22% likmi, kas sākotnēji tika piedāvāta. Tāpat likumā nav bankas aktīvu nodokļa, kas arī tika apspriests,” sacīja Jakeļūns.
Jakeļūns apgalvo, ka gan Gabrieļus Landsberģis, gan bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte un vairāki citi politiķi tagad pēkšņi ir mainījuši savu retoriku. „Bet tas ir pilnīgi pretēji tam, kas notika patiesībā, jo viņš un Šimonītes kundze, kā arī vēl 33 parlamenta locekļi vispār bija pret to, ka bankām tiek piemērota augstāka nodokļa likme nekā visiem pārējiem, proti, 15%,” norādīja Jakeļūns.
Vēl esot Seima deputāta amatā, Jakeļūns ir ilgstoši pētījis lielo komercbanku lomu Lietuvā. Viņš nonācis pie secinājuma, ka tām ir pārāk liela ietekme.
Par piemēru viņš min divus gadījumus. Viens no tiem ir saistīts ar iepriekšējās finanšu krīzes sākumu, kad komercbankas darīja visu, lai ātri atgūtu savu naudu no Baltijas valstu klientiem. Jakeļūns ir pārliecināts, ka komercbankas toreiz mākslīgi paaugstināja hipotekāro kredītu cenas, neatļauti manipulējot ar starpbanku VILIBOR likmi.
„Kad nauda ienāca bankās gan no kredītu atmaksas, gan no depozītiem, tā uzreiz tika konvertēta eiro vai citās valūtās un nosūtīta mātes bankām. Tādēļ VILIBOR kļuva par stratēģisku instrumentu, nevis vienkārši atspoguļoja tirgus situāciju. Tas ir tikai viens piemērs.
Un, tā kā hipotekārie kredīti ir ilgtermiņa saistības, tad varētu būt, ka cilvēki joprojām maksā vairāk nekā tad, ja nebūtu šo manipulāciju,” sacīja Jakeļūns.
Otrais piemērs ir saistīts ar Lietuvas „Swedbank”. Šī banka esot mēģinājusi izmantot parēju no litiem uz eiro, lai mākslīgi paaugstinātu hipotekāro kredītu maksājumus saviem klientiem. „Pat pēc krīzes vismaz viena banka ir mēģinājusi manipulēt un izmantot savu ietekmi uz politiķiem, uz medijiem un pat zināmā mērā uz Centrālo banku, jo tā atbalstīja komercbankas pozīciju. Tādēļ es uzskatu, ka viņiem ir pārāk daudz varas,” pauda Jakeļūns.
Daļu no šiem gadījumiem Jakeļūns atklāja, vadot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Lietuvas Seimā par iepriekšējās finanšu krīzes norisēm.
Komisijas darbs pērn sakrita ar prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu Lietuvā.
„Kopš par mūsu valsts prezidentu ir kļuvis cilvēks, kurš bija galvenais ekonomists vienā no zviedru komercbankām, situācija ir kļuvusi diezgan dīvaina.
Es biju visai kritisks pret bankām, viņš prezentēja dažus dokumentus krīzes izmeklēšanas komisijā. Un tad daži sāka teikt, ka es ar nolūku izvēršu pret viņu kampaņu pirms prezidenta vēlēšanām, lai palīdzētu mūsu kandidātam. Tās ir pilnīgas muļķības, jo es esmu strādājis šajā jomā jau vairāk nekā 12 gadus," sacīja Jakeļūns.
Uz jautājumu, kādēļ komercbankas Lietuvā bauda tik lielu ietekmi, Jakeļūns minēja vairākus iemeslus: „Tas ir vienlaikus gan sarežģīti, gan vienkārši. Lai uzraudzītu bankas, ir nepieciešamas vairākas lietas, starp kurām ir liela kompetence un zināšanas. Tās pietrūkst ne tikai politiķu vidū, bet arī uzraudzības iestādēs. Turklāt bankas ir ļoti turīgas, tās regulāri iepērk lielus reklāmas laukumus. Tādēļ ir diezgan sarežģīti panākt, ka par šo tematu tiek runāts medijos, jo bankas to var apturēt.”
Lai ierobežotu komercbanku varu, deputāts sola turpināt dažādas izmeklēšanas, bet jau Eiropas Parlamentā.
KONTEKSTS:
Jūnija sākumā Lietuvas Ģenerālprokuratūra un Īpašās izmeklēšanas dienests paziņoja par krimināllietu, kurā tiek izmeklēta liela apmēra korupcija, uzpirkšana, tirgošanās ar ietekmi, īpašuma izšķērdēšana un dokumentu viltošana.
