Lai aplūkotu vienu no retajiem Berlīnes mūra fragmentiem, kas vēl palicis, ir jākāpj pāri žogam, jo tas nav publiski pieejams.
Žogam pārkāpj pāri arī operators un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mihaels Krāmers, kurš cīnās par šo Berlīnes mūra fragmentu saglabāšanu un aizsargāšanu. „Šie ir vienīgie mūra fragmenti. 58 fragmenti, kurus neaizsargā vēstures mantojuma statuss. Vācijas parlaments nevēlas atteikties no tiesībām šo vietu kādreiz atļaut apbūvēt,” saka Krāmers.
Nelieli mūra fragmenti ir izkaisīti dažādās pasaules vietās - sadāvināti citām pilsētām, arī Rīgai, bet pašā Berlīnē mūra paliekas nemaz nav tik viegli ieraugāmas - lai gan ap 80% tūristu, kas šeit ierodas – apmeklē pilsētu tieši vēstures dēļ. „Šeit bija nāves josla – austrumu pusē bija siena un te bija robeža. Šī nāves josla bija pieejama tikai karavīriem. Viņi te patrulēja. Šī vieta ir saglabājusies oriģināla no tiem laikiem, un tā ir jāaizsargā,” norāda Krāmers.
Tomēr daudzi uzskata – Berlīnes mūra skarbie vaibsti ir no pilsētas sejas jāizdzēš. Līdzīgi kā bijušajā Padomju Savienībā tika novākti visi Ļeņina pieminekļi, tā no Berlīnes ielām tika aizvākts arī mūris, un nāves josla ir daudzviet aizbūvēta. Šī ir viena no retajām vietām, kur pagaidām vēl Berlīnes mūris stāv tā oriģinālajā vietā.
Mazāk konkrētas norādes uz sienu, kas pirms 25 gadiem šķīra Eiropu, ir nesāpīgākas un tāpēc nesastopas ar tādu pretestību.
Tā piemēram velomaršurts – dzelzs priekškara taka – kas ved pa robežu, kas pirms aukstā kara laikā šķīra Rietumu pasauli no sociālistiskās pasaules. Toreiz cilvēki, kas censtos pārvietoties par šo līniju, būtu nošauti, tagad – tā ir izbraucama ar riteni.
