EP deputāti vēlas pārmaiņas procedūrā pret Poliju tiesu varas jautājumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 9 mēnešiem.

Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā Strasbūrā otrdien, 11. februārī, deputāti debatēs par tiesu varas jautājumiem Polijā. Sagaidāms, ka viņi paudīs pārmetumus Eiropas Savienības Padomei par to, ka tā pašreizējo 7. panta procedūru "neizmanto iedarbīgi". Deputāti uzskata, ka tiesiskums Polijā ir pasliktinājies un bloka dalībvalstu sarunas ar Poliju neesot uzlabojušas pamattiesību ievērošanu valstī. Nesen Polijas prezidents Andžejs Duda parakstīja likumu par tiesnešu disciplināro sodīšanu, un tas attiecības starp Varšavu un Briseli pasliktināja vēl vairāk. 

ĪSUMĀ:

  • Polijas prezidents parakstījis likumu par tiesnešu disciplināro sodīšanu.
  • EK lūdz ES Tiesu uz laiku "iesaldēt" Polijas Augstākās tiesas disciplināro palātu.
  • Polijai var draudēt 2 miljonu eiro sods, ja atteiksies "iesaldēt" šīs palātas darbību.

EP deputāti vēlas pārmaiņas procedūrā pret Poliju tiesu varas jautājumā
00:00 / 05:17
Lejuplādēt
Polijas valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" uzstājusi, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai izskaustu korupciju un pārskatītu tiesu sistēmu, kas vēl nav pilnībā atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma. Tikmēr reformu pretinieki apgalvo, ka reformas graujot tiesu neatkarību un pakļaujot tās politiskajai kontrolei.

 

Sestdien Varšavā pie Konstitucionālās tiesas pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, lai paustu atbalstu tiesu sistēmas reformām. Starp demonstrantiem bija gan antikomunistiskās kustības kādreizējie aktīvisti, gan labējo partiju atbalstītāji, gan ļaudis, kas apgalvo, ka cietuši no tiesu netaisnīgās attieksmes.

Eiropas Komisija (EK) jau 2017. gada decembrī pieprasīja Eiropas Savienības (ES) rīcību, ņemot vērā iespējamos draudus tiesu varas neatkarībai. EP 2018. gadā pieņemtajā rezolūcijā pievienojās EK viedoklim par tiesiskuma apdraudējumu Polijā.

Polijas valdība ES Padomes priekšā no 2018. gada jūnija līdz decembrim ir aizstāvējusies jau trīs reizes. Tomēr decembrī Polijas parlaments apstiprināja likumprojektu, kas paredz iespēju disciplināri sodīt tiesnešus, kuri iebilst pret tiesu sistēmas reformām. Savukārt pagājušajā nedēļā likumu par tiesnešu disciplināro sodīšanu parakstīja Polijas prezidents Andžejs Duda. Tas vēl vairāk saspīlēja Varšavas attiecības ar Briseli. Situāciju pēc likuma parakstīšanas komentēja bloka pārstāvis Kristians Vīgands.

"Eiropas Komisijas pozīcija par šo likumprojektu ir bijusi skaidra jau no paša sākuma. Mēs esam izteikuši savas bažas vairakkārt. Mēs analizējam šī likuma galīgo tekstu un tā atbilstību Eiropas Savienības likumiem. Mēs turpināsim cieši sekot notikumu attīstībai. Eiropas Komisija nekavēsies spert attiecīgus soļus, ja tas būs nepieciešams," teica Vīgands.

EK nolēma lūgt ES Tiesu uz laiku "iesaldēt" Polijas Augstākās tiesas jauno disciplināro palātu, kamēr netiks izvērtēta tā atbilstība bloka tiesību normām. ES Tiesa drīzumā varētu Polijai piemērot divus miljonus eiro lielu ikdienas sodanaudu, ja Varšava atteiksies iesaldēt Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību. Tā vēsta Polijas laikraksts, atsaucoties uz anonīmām bloka amatpersonām.

Polijas tiesu sistēmas reformas kritizējusi EK viceprezidente Vera Jourova.

Intervijā Vācijas laikrakstam "Der Spiegel" viņa pavēstīja, ka reformas ir destruktīvas. Viņasprāt, Dudas nesen parakstītais likums "vairs nav mērķēta iejaukšanās pret dažām melnajām avīm, bet gan bombardēšana".

Viceprezidente uzsvēra, ka šis ir bīstams brīdis, kas var kļūt neatgriezenisks, kā arī neslēpa, ka atbalsta priekšlikumus ES finansējumu ciešāk saistīt ar dalībvalstu attieksmi pret likuma varu. Jourova nesen ar Polijas tieslietu ministru Zbigņevu Zjobro pārrunāja likuma varas jautājumus. Bloka pārstāvis Kristians Vīgands tikšanos komentēja šādi:

"Tā bija būtiska tikšanās, lai atjaunotu dialogu par likuma varu. Viceprezidente ieklausījās Polijas argumentos un izskaidroja Eiropas Komisijas nostāju. Viņa lika skaidri saprast, ka komisija vienmēr nopietni uztvers savu atbildību pār 7. panta ievērošanu un šī procedūra turpināsies. Tajā pašā laikā ir būtiski atvērt jaunu nodaļu šajā dialogā, lai strādātu pie esošo problēmu risināšanas. Viceprezidente un tieslietu ministrs vienojās turpināt šo dialogu."

Viceprezidentes vizīte gan nav nesusi nekādu vērā ņemamu progresu. Jautājumā par procedūru tiesnešu iecelšanai amatā Zjobro piedāvāja jaunu risinājumu, kas būtu līdzīgs Vācijā spēkā esošajai kārtībai, kurā tiesnešus ievēl tikai politiķi. Tomēr viņš uzsvēra, ka Polija neatgriezīsies pie sistēmas, kurā tiesnešiem ir teikšana par amatu sadali tiesu sistēmā.

Savukārt Jourova piebilda, ka EK nejauksies Polijas iekšējās lietās, tomēr uzsvēra, ka ES nepiekāpšoties attiecībā uz bloka pamatvērtībām.

Janvārī EP tika pieņemta rezolūcija, kurā pausts, ka Ungārijā un arī Polijā tiesiskums ir pasliktinājies. Deputātu ieskatā ES dalībvalstu sarunas ar abām valstīm nav uzlabojušas pamattiesību ievērošanu tajās. Eiroparlamentārieši uzskata, ka vajadzīgs pastāvīgs bloka mehānisms demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas kontrolei.

Pēc deputātu domām, ES Padomei regulārāk jārīko strukturētas Polijas un Ungārijas pārstāvju uzklausīšanas, kurās tiktu piedāvāti konkrēti ieteikumi. EP arī vēlas oficiāli iesaistīties šajā procesā.

Sagaidāms, ka šodienas debašu laikā Strasbūrā, eiroparlamentārieši paudīs pārmetumus Eiropas Savienības Padomei par to, ka tā pašreizējo 7. panta procedūru "neizmanto iedarbīgi".

10. maijā Polijā notiks prezidenta vēlēšanas. Pašreizējais prezidents Duda bauda lielu popularitāti, tomēr opozīcija ir prezidentu asi kritizējusi par visu "Likums un taisnīgums" lēmumu atbalstīšanu, nešķirojot tos. Dudas atbalstītāji šo kritiku noraida.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti