Saskaņā ar pašlaik pārskatāmo Šengenas Robežu kodeksu dalībvalstis Šengenas zonā drīkst veikt pagaidu pārbaudes uz iekšējām robežām, ja pastāv draudi sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. EP deputāti ceturtdien nolēma, ka pagaidu robežkontrole sākotnēji būtu nosakāma uz diviem gadiem līdzšinējo sešu mēnešu vietā, bet maksimālais pagaidu robežkontroles ilgums būtu jāsamazina no pašreizējiem diviem gadiem līdz vienam gadam.
Eiropas Parlamenta deputāti uzsvēra, ka pagaidu robežkontrole ierobežo cilvēku brīvu pārvietošanos, tāpēc tā būtu nosakāma tikai kā ārkārtas līdzeklis galējas nepieciešamības gadījumā. Lai pēc sākotnējā divu mēnešu perioda robežkontroli pagarinātu, Šengenas zonas valstīm būtu jāsniedz detalizēts riska izvērtējums. Lai kontroli atstātu spēkā pēc sešiem mēnešiem, Eiropas Komisijai būtu jāsniedz atzinums par tās tiesiskumu, un tā būtu jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) Padomei. EP deputāti arī vēlas noteikt ciešāku Parlamenta iesaisti šajā procesā.
“Šengena ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem, taču to apdraud sešu valstu īstenotā kontrole pie iekšējām robežām. Tā ilgst jau vairāk nekā trīs gadus, kaut gan maksimālais atļautais laiks ir divi gadi. Tas apliecina, cik neskaidri ir pašreizējie noteikumi un kā valstis tos nepareizi interpretē. Ja mēs vēlamies saglabāt Šengenu, mums jāizbeidz šī prakse un jānosaka skaidri noteikumi,” atzina EP ziņotāja Tanja Fajon (S&D, Slovēnija).
Noteikumi tika apstiprināti ar 319 balsīm pret 241, 78 deputātiem atturoties. Tā kā ES Padome par savu nostāju jau vienojusies, sarunas ar dalībvalstu ministriem varēs sākties nekavējoties. Robežkontroli saistībā ar 2015. gada migrācijas krīzi noteikušas Austrija, Vācija, Dānija, Zviedrija un Norvēģija. Francija pārbaudes ieviesusi, reaģējot uz terorisma draudiem.
