Deputāti uzskata, ka ieviestās sankcijas pret Krieviju var atcelt tikai tad, kad tā mainīs savu agresīvo politiku Ukrainā, ievēros pamieru, atsauks karaspēku no Ukrainas un pārstās atbalstīt separātistus, teikts rezolūcijā, par kuru Parlaments balsoja otrdien, norāda EP Informācijas birojā Latvijā.
EP deputāti nosoda teroraktus Ukrainā un mudina Eiropas Savienību izstrādāt plānu pret Krievijas īstenoto informatīvo karu, vairāk palīdzēt Ukrainai īstenot reformas, kā arī humanitārajā, veselības un aizsardzības jomā.
Eiroparlamentārieši asi nosoda Krievijas "agresīvo un ekspansīvo politiku", kā arī "separātistu un citu neregulāro spēku Austrumukrainā veiktos teroraktus un kriminālnoziegumus".
Tāpat deputāti mudina ES Padomi pieņemt kritērijus sankciju atcelšanai. Šajos kritērijos vajadzētu iekļaut prasību par pamiera īstenošanu, Krievijas armijas un nelegālo bruņoto grupējumu beznosacījuma atsaukšanu, kā arī visu sagūstīto apmaiņu un Ukrainas varas atjaunošanu pār visu tās teritorijā, ieskaitot Krimu.
Ja Krievija arī turpmāk veiktu destabilizējošas darbības Ukrainā, Padomei vajadzētu piemērot papildu sankcijas, iekļaujot arī kodolenerģijas nozari un starptautiskus finanšu darījumus.
Politiskie un diplomātiskie sakari ar Krieviju tomēr būtu jāsaglabā, teikts rezolūcijas tekstā.
Mogerīni piedāvā sadalīt sankcijas
Rezolūcija pieņemta pēc tam, kad Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni tikusi apsūdzēta par piedāvājumu attiecībās ar Krieviju atgriezties pie ierastās lietu kārtības. Presē ticis nopludināts četru lappušu dokuments, ko Mogerīni nosūtījusi kopienas dalībvalstīm pirms pirmdiena gaidāmajā ārlietu ministru sarunām Briselē.
Dokumentā izteikta ideja, ka pret Krieviju ieviestās sankcijas varētu sadalīt divās paketēs- tajās, kas saistītas ar Krimas aneksiju, un tajās, kas saistītas ar "Austrumukrainas destabilizāciju".
Kā raksta portāls „EUobserver”, Krimas sankcijām jāpaliek spēkā, kamēr aneksija turpinās. Bet ekonomiskās sankcijas pret Krievijas bankām un enerģētikas firmām varētu tikt „mīkstinātas”, ja Krievija izpilda Minskas vienošanos, pārtrauc iejaukšanos Eiropas Savienības un Ukrainas attiecībās, un turpina gāzes piegādes Eiropai.
Tāpat izteiktas idejas par jomām, kurās varētu mēģināt veicināt sadarbību ar Krieviju, piemēram, runājot par Irānas kodolprogrammu.
Mogerīni dokumentā gan arī teikts - tas nenozīmēs atgriešanos pie ierastās lietu kārtības attiecībās ar Krieviju. To augstā pārstāve ārlietās uzsvēra arī debatēs Eiropas Parlamentā: „Eiropas Savienībai vajadzētu padomāt par mazāk reaktīvu, un vairāk pro-aktīvu pieeju mūsu attiecībās ar Krieviju. Tādēļ Eiropas Savienības ārlietu ministri pirmdien sāks stratēģiskas diskusijas par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām. Un tas nav jautājums par atgriešanos pie ierastās lietu kārtības. Tas mums visiem ir skaidrs.”
Jānorāda, ka tie būs Eiropas Savienība valstu līderi, nevis Mogerīni, kam martā būs jālemj par sankciju turpmāko likteni. Tomēr pēdējās nedēļās atsevišķas valstis jau paudušas vēlmi mīkstināt vai atcelt sankcijas, ja būs manāms tāds vai citāds progress konflikta atrisināšanā. Piemēram, Mogerīni dzimtā Itālija, un vēl šī gada sākumā- Francijas prezidents Fransuā Olands.
Jau ziņots, ka pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanas.
Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā sankcijas pret Krieviju ieviesa ES, ASV, Kanāda, Austrālija, Japāna un Norvēģija. Savukārt Krievija atbildēja ar ES pārtikas preču importa aizliegumu.
