Vēstules autors igauņu deputāts Tunne Kelams uzskata, ka „Mistral” piegādāšana Krievijai ir „sarkanā līnija”, kuru nedrīkst šķērsot.
Vēstuli parakstījusi arī Latvijas pārstāve Sandra Kalniete, kura atgādina –„kopš Francijas vienošanās uzbūvēt Krievijai divus „Mistral” tipa bāzes kuģus Baltijas valstis to ir uzskatījušas par bīstamu lēmumu, kas ievērojami paaugstina ES, Baltijas un Melnās jūru robežvalstu drošības apdraudējumu”.
„Prezidenta Olanda apgalvojums, ka Francijai ir suverēnas tiesības turpināt piegādi, neskatoties uz Krimas aneksiju un Krievijas izraisīto hibrīdkaru Ukrainā, bija cinisks mēģinājums risināt Francijas ekonomiskās grūtības uz mūsu drošības rēķina," uzskata Kalniete.
"Turpināt „Mistral” piegādi laikā, kad Krievija veic agresiju un invāziju Ukrainā, būtu pilnīgi pretēji Eiropas vērtībām. Turklāt tas notiktu laikā, kad mēs neapbruņojam Ukrainu," uzskata igaunis Kelams.
Deputāti atzinīgi vērtē Francijas lēmumu atlikt pirmā kuģa pārdošanu, tomēr uzsver, ka tas ir tikai pagaidu risinājums. Pašlaik nav nekāda pamata uzskatīt, ka Krievija varētu mainīt savu agresīvo uzvedību un ģeopolitiskos mērķus.
Ņemot vērā to, ka „Mistral” kuģu darījums ir svarīgs Francijas ekonomikai un nepiegādāšanas gadījumā Francijai draud soda naudas vairāku miljardu eiro apmērā, deputāti piedāvā alternatīvu. Visas ES dalībvalstis varētu uzņemties nopirkt kuģus, lai izmantotu tos nākotnē veidojamajai ES Jūras spēku ātrās reaģēšanas vienībai.
Jau ziņots, ka Francija apturējusi pirmā desanta kuģa „Mistral” piegādi Krievijai, paziņojusi Parīze. To bija paredzēts izdarīt jau oktobrī. Taču lēmums par kuģa piegādi tikšot pārskatīts, kas nozīmē, ka Maskava tomēr varētu tikt pie modernajiem karakuģiem, kopumā diviem.
Parīzes lēmumu aizkavēt „Mistral” pārdošanu atzinīgi novērtējuši Francijas sabiedroti NATO un Ukraina, bet Krievija paziņojusi, ka tā nav īpaša traģēdija.
Desanta bāzes kuģis „Mistral” ir lielākais kuģis Francijas jūras flotē. Tas var uzņemt līdz 16 helikopteriem, desmitiem bruņu transportieru un simtiem kareivju. Līgumu Maskava un Parīze parakstīja 2011.gadā, kad Francijas prezidents vēl bija Nikolā Sarkozī. Tas notika tikai pāris gadus pēc Gruzijas kara. Bijušais Krievijas jūras flotes admirālis Vladimirs Visockis savulaik izteicies, ka 2008.gada karu pret Gruziju Krievija būtu uzvarējusi 40 minūtēs, ja tai jau toreiz būtu bijuši “Mistral” kuģi.
Kopš vasaras sākuma uz pirmā „Mistral” kuģa, kas saucas „Vladivostoka” un ir gandrīz pabeigts, tā izmantošanu apguvuši aptuveni 400 Krievijas jūrnieku. Otrs kuģis „Sevastopole” saskaņā ar līgumu jāpiegādā nākamgad, bet Parīzes trešdienas paziņojumā tas nav pieminēts.
„Mistral” pārdošanas kritiķi bažījas, ka Krievija šos karakuģus var nākotnē izmantot militārām operācijām Baltijas vai Melnajā jūrā. Tādēļ Olanda lēmumu kā pareizu un gudru atzinīgi novērtējušas gan Baltijas valstis, gan ASV. Bet Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins pateicās Francijai par „saprātīgu lēmumu”, kas ir „svarīgs miera atjaunošanai Eiropā.”
Pašas Maskavas reakcija nebija pārāk asa. „Tā nav traģēdija attiecībā uz [Krievijas] apbruņošanos,” paziņoja aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs, gan norādot, ka tas ir nepatīkami un papildina spriedzi sadarbībā ar Franciju.
