Tam, ka šīs problēmas ir jārisina, piekrīt visi, tomēr lielākās maksātājvalstis nav ar mieru dot vēl vairāk naudas un vēlas budžetu samazināt. Tādēļ eiroparlamentārieši secina – dalībvalstu vārdi kārtējoreiz nesakrīt ar darbiem.
Līdzīgi kā sarunās par ikvienas valsts nacionālo budžetu, arī Eiropas Savienības budžeta gatavošanā solījumu allaž ir vairāk nekā naudas tos visus īstenot. Turklāt lēmums jāpieņem trialogā, vienojoties Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm jeb Eiropas Savienības Padomei, kas budžeta „deķi” velk katra uz savu pusi.
''Kā vienmēr, dalībvalstis grib tērēt mazāk naudas…'' - jautāts par gaidāmajām grūtībām budžeta sarunās, EP Budžeta komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jenss Geiers no Sociālistu un demokrātu grupas nopūšas: kā vienmēr, dalībvalstis negrib maksāt par to, ko pieprasa. “Mēs esam vienisprātis par ES prioritātēm – migrācijas krīzes risināšanu, investīcijām izaugsmē un darbavietās, bet tā vietā, lai attiecīgi palielinātu budžetu, ES Padome to piedāvā samazināt. Pēc “Brexit” referenduma mēs bieži dzirdējām, tostarp no ES Padomes, ka ES ir sevi jāpierāda un ka tai jābūt spēcīgai.
Kas var būt vēl spēcīgāks par darbavietām, izaugsmi un cīņu ar finanšu krīzi? Bet tā vietā, lai šim mērķim palielinātu finansējumu, viņi to nogriež... Mēs kā ES iedzīvotāju pārstāvji uzskatām, ka ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu izaugsmi un jaunu darbavietu rašanos, un tieši uz to Eiropas Parlaments arī uzstās.”
Geiers sola, ka sarunās ar dalībvalstīm parlaments stingri uzstās uz papildu naudu cīņai ar jauniešu bezdarbu, kas ir liela problēma Dienvideiropā, uz finansējumu pētniecības programmai “Horizon 2020” un satiksmes infrastruktūras uzlabošanai Eiropā.
“Eiropas Komisija piedāvā samazināt budžetu šīm programmām, lai izveidotu rezerves Eiropas Stratēģisko investīciju fondā (t.s. Junkera plānā). Mēs rosinām vajadzīgo finansējumu iegūt, reformējot ES daudzgadu budžetu, un atjaunot finansējumu gan pētniecībai, gan infrastruktūrai,” saka Geiers.
“Jā, tā ir problēma...” - Arī Latvijas pārstāve EP Budžeta komitejā Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas grupa) uzsver – risināt jaunas problēmas uz esošo programmu rēķina nedrīkst. Tāpēc turpināsies diskusijas par papildu finansējuma avotiem. Piemēram, par banku transakciju nodokli, kas gan nav nākamā gada budžeta jautājums.
“Piemēram, aplikt banku darījumus ar nelielu nodokli – 0,1% vai 0,05%, par to vēl notiek diskusijas – būtu reāls avots papildus izdevumiem. Tas nenozīmē, ka tiktu aplikti privātpersonu darījumi, bet, piemēram, pārdodot akcijas, obligācijas. Man liekas, ka tas varētu būt labs avots. Tāpat mēs varētu domāt, kā stabilizēt un nedaudz palielināt arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus ES budžetā. Tie ir ilgtermiņa risinājumi, ar ko aktīvāk ir jāstrādā Eiropas Komisijai,” klāsta Vaidere.
Kā galvenos sasniegumus nākamā gada Eiropas Savienības budžetā Inese Vaidere min 600 miljonus eiro krīzes risināšanai piensaimniecībā, prasību par vairāk nekā miljardu eiro palielināt finansējumu pētniecībai un satiksmes infrastruktūras projektiem. Parlaments pieprasījis arī vairāk naudas cīņai ar migrācijas cēloņiem, proti, atbalstam problēmu risināšanai valstīs, no kurām nāk lielākās migrantu straumes.
Eiropas Parlamenta šonedēļ Strasbūrā apstiprinātā pozīcija nākamā gada budžetam paredz ES 2017.gada budžeta saistību daļu 160,7 miljardu eiro apjomā, kas ir par 4 miljardiem vairāk nekā Komisijas piedāvātajā budžeta projektā, savukārt maksājumos deputāti vēlas iekasēt 136,7 miljardus eiro jeb divarpus miljardus vairāk par EK piedāvāto.
Sarunas ar ES Padomi varētu ilgt apmēram mēnesi, un paredzams, ka diskusijas būs karstas.
