Pirms vairākiem gadiem iesāktā biodegvielu ražošanas atbalsta politika pasaulē nav nesusi vēlamo rezultātu, jo pastiprināta kultūraugu audzēšana biodegvielas ražošanai netieši rada jaunus oglekļa izmešus un arī ietekmē pārtikas audzēšanu. Šī iemesla dēļ Eiropas likumdevēji sāka darbu pie jaunas likumdošanas, kurai būtu jāveicina modernāka, uz bioloģiskajiem atkritumiem balstīta biodegvielas ražošana. Jaunie noteikumi paredz, ka pirmās paaudzes (ražotas no kultūraugiem, kas audzēti uz lauksaimniecības zemes) biodegvielas īpatsvars no 2020.gada nedrīkstēs pārsniegt 7% no transportā izmantotās degvielas. Tomēr par likuma izstrādi atbildīgais parlamentārietis, liberāļu pārstāvis no Somijas Nils Torvalds pauž bažas, ka noteikumu redakcija ir pārāk maz ambicioza:
„Mēs esam apņēmušies samazināt siltumnīcas efektu veicinošo gāzu emisijas un mēs esam apņēmušies atvērt Eiropu tehnoloģiskajam progresam. Pēc visiem balsojumiem mums būs sev jājautā – vai mēs sasniedzām to, ko apņēmāmies sasniegt? Un godīga atbilde būtu – nē, mēs to neizdarījām.”
Arī atbildīgais Eiropas Savienības komisārs Migels Ariass Kanjete atzīst, ka stingrākus mērķus nākamās paaudzes biodegvielas ražošanai likumdošanā nevarēja noteikt, ņemot vērā dalībvalstu nostāju.
„Šīs kompromisa paketes mērķis ir veicināt pāreju uz otrās paaudzes biodegvielu. Kā uzsver mūsu ziņojums par Enerģētikas savienību, tas ir ļoti nozīmīgs solis nākotnei. Dalībvalstis nākotnē tiks aicinātas noteikt mērķus sasniedzamajam biodegvielu jomā, par atskaiti ņemot 0,5 procentu īpatsvaru. Tiesa, tas ir nesaistošs mērķis, tomēr tas ir noteikts atbilstoši dalībvalstu ambīcijām šajā jomā,” norāda Kanjete.
Zīmīgi, ka pieņemtajā kompromisa likumprojektā nepilnības saskatījuši arī vairāki politiķi, kuri pret biodegvielu attīstību raugās visai rezervēti. Piemēram, liberāļu pārstāvis no Nīderlandes uzskata, ka Gerbens Jans Gerbrendijs ka likumdošanas izstrādes laikā nepietiekami tikuši ņemti vērā ilgtspējas apsvērumi:
„Mums ir jāsaprot, ka biodegvielas nav tas Svētais Grāls, par kuru mēs tās uzskatījām vēl pirms dažiem gadiem. Jā, iespējams, ka nākamās paaudzes biodegvielas tomēr tādas ir, tomēr mums lēmums attiecībā uz tām ir jāpiesaista ilgtspējas kritērijiem, un ir jāizvairās no iepriekšējo gadu kļūdām. Lai gan es balsošu par šo sasniegto rezultātu, vēlos uzsvērt, ka uzskatu to par vāju rezultātu.”
Savukārt zaļo pārstāvis no Nīderlandes Bass uzskata, ka strādājot pie biodegvielu direktīvas, nepietiekami liela uzmanība pievērsta citām alternatīvām, kā samazināt oglekļu izmešu apjomu transporta sektorā.
„Pirmkārt, biodegvielas nav vienīgā pieejamā tehnoloģija, un tā ir viena no lielākajām problēmām – mēs atbalstam tikai vienu tehnoloģiju transporta sektorā, kura var palīdzēt samazināt tajā oglekļa izmešus, bet nepievēršam uzmanību citām iespējam. Ir tik daudz dažādu pieejamo risinājumu, ka, manuprāt, mūsu politika, kas fokusējas tikai uz vienu tehnoloģiju, ir liela muļķība. Jautājuma fokusā būtu oglekļa izmešu samazināšanai, un tikai tad, balstoties uz šo mērķi, būtu jāizvērtē derīgās iespējas,” uzsver Bass.
Pašreizējie tiesību akti prasa Eiropas Savienīgas dalībvalstīs līdz 2020.gadam nodrošināt, lai vismaz 10% no transporta patēriņam izmantotās enerģijas būtu ražota no atjaunīgajiem resursiem. Jaunie noteikumi paredz, ka pirmās biodegvielas īpatsvars no 2020.gada nedrīkstēs pārsniegt 7% no transportā izmantotās degvielas. Jāpiebilst, ka atbilstoši atbalstītajam likumprojektam, saistošus mērķus dalībvalstis sev noteiks pašas, 18 mēnešus pēc direktīvas stāšanās spēkā.
