EP deputāti atbalsta vienotā digitālā tirgus izveidi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Filmām, mūzikai un internetā iegādātām precēm ir jābūt vienlīdz pieejamām visiem Eiropas iedzīvotājiem, lai kur viņi dzīvotu vai ceļotu. Tas ir viens no galvenajiem vienotā digitālā tirgus izveides mērķiem. Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja jauno šīs jomas attīstības stratēģiju un mudināja Eiropas Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar likumu priekšlikumiem šajā jomā.

Digitālās tehnoloģijas attīstās strauji. Līdz ar to arvien mazāk cilvēku iegādājas dziesmas vai filmas uz CD vai DVD diskiem. Arvien biežāk tas notiek internetā. Tomēr nereti patērētāji legāli piekļūt šim saturam var tikai savā mītnes zemē, stāsta Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš:

“Vienkārši runājot, Eiropā situācija ir tāda: nekas neliedz Vācijā nopirkt desu, doties Francijas robežai pāri un Francijā viņu nobaudīt. Bet mums ir šķēršļi Vācijā nopirkt digitālo saturu, un, dodoties robežai pāri, ļoti bieži šis saturs vairs nav pieejams.”

Eiropas Parlamenta deputāti vēlas pēc iespējas ātrāk novērst esošos šķēršļus, ko dēvē par ģeobloķēšanu, un izveidot vienotu digitālo tirgu. Pašreiz katrā no 28 valstīm ir savi noteikumi un autortiesību nodevas. Tas arī izskaidro, kādēļ filmas, mūzika vai pat preces interneta veikalos atsevišķās valstīs nav pieejami.

“Kāpēc? Jo preču un pārtikas kustībā principā ierobežojumu pāri valsts robežām mums vairs nav. Mēs esam viņus veiksmīgi noārdījuši. Mums veidojas lielā mērā viens tirgus ar izņēmumiem un vēl arvien grūtībām, bet kopumā ir. Digitālajā sfērā, kur tās tehnoloģijas pēdējo 10-15 gadu laikā uzplaukušas daudz ātrāk, nekā jebkurš likumdevējs spēj reaģēt, mums joprojām ir valstu robežas,'' norāda Kariņš.

Visgrūtāk ar esošo situāciju tikt galā ir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri veido Eiropas ekonomikas pamatu. Tādēļ no noteikumu vienkāršošanas iegūs arī inovatīvi Latvijas uzņēmumi, pasvītro Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Bieži vien, lai pienācīgi attīstītos, digitāliem uzņēmumiem no Eiropas ir jāpārceļas pāri Atlantijas okeānam uz ASV. Tur viņi var mēģināt piekļūt aptuveni 300 miljonu lielajam patērētāju tirgum. Eiropas Savienībā dzīvo vairāk nekā 500 miljoni cilvēku. Tomēr viņi ir sadalīti 28 dažādos tirgos, kas traucē jaunu uzņēmumu attīstībai. Un tas nav jautājums tikai par tā dēvēto ģeobloķēšanu, debatēs parlamentā akcentēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andruss Ansips:

“Papildus visaptverošam ģeobloķēšanas jautājuma risinājumam mēs vēlamies vienkāršot arī pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kārtību uzņēmumiem, kā arī uzlabot pasta sūtījumu piegādes ātrumu un drošību. Ģeobloķēšana ir pretrunā ar pašiem vienotā tirgus pamatprincipiem, kas nepieļauj diskrimināciju pēc nacionalitātes vai dzīves vietas.”

Tomēr ir arī ne mazums cilvēku, kuri uzskata, ka esošā kārtība palīdz izdzīvot mazo valstu autoriem un izpildītājiem. Savukārt atteikšanās no autortiesību ierobežošanas konkrētās valsts teritorijā mazinās Eiropas kultūras daudzveidību. Tādēļ ir sagaidāms, ka šajā jomā tuvākajos gados vēl tiks lauzts diezgan daudz šķēpu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti