Par atteikumu piedalīties šī gada pasaules futbola čempionātā viena no pirmajām paziņoja Lielbritānijas valdība. Uzstājoties parlamentā, Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja marta vidū sacīja, ka šāds lēmums ir pieņemts, reaģējot uz bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu Solsberi pilsētā:
"Mēs apturēsim jebkādus augsta līmeņa kontaktus starp Apvienoto Karalisti un Krievijas Federāciju. Tostarp mēs atsauksim ielūgumu ārlietu ministram Sergejam Lavrovam ierasties ar atbildes vizīti Lielbritānijā un varam apstiprināt, ka nedz valdības ministri, nedz karaliskās ģimenes locekļi šovasar neapmeklēs asaules čempionāta spēles Krievijā."
Līdzīgi ir nolēmusi rīkoties arī Islandes valdība. Šādi Reikjavika izrāda solidaritāti ar pārējām rietumvalstīm pēc tam, kad pirmo reizi Eiropā pēc Otrā pasaules kara tika pielietota nervu sistēmu paralizējošā viela.
Un tagad ar līdzīgu aicinājumu klajā nāk arī 60 Eiropas Parlamenta deputāti. Atklātās vēstules autore ir Zaļo grupas deputāte no Vācijas Rebeka Harmsa:
"Esmu pārliecināta, ka mums Vladimiram Putinam būtu jāsūta skaidri un vienoti signāli. Ņemot vērā to, kā Putins izturējās pret uzbrukumu Solsberi, ka viņš organizē iejaukšanos Eiropas Savienības valstu vēlēšanās, ka viņš atbalsta pret Eiropu noskaņotos politiskos spēkus un galēji labējās partijas, kā arī viņa šausmīgo iejaukšanos Sīrijā un daudzos kara noziegumus, par kuriem Krievija ir atbildīga Sīrijā, un visbeidzot arī Minskas vienošanās neievērošanu un Krimas okupāciju,
šobrīd nav piemērotākais brīdis, lai Eiropas valstu vadītāji un valdības delegācijas pagodinātu viņu ar savu klātbūtni futbola čempionāta VIP ložās."
Latvijas valdības pārstāvjiem šoreiz, protams, nav jādomā par to, vai braukt uz Maskavu, jo mūsu futbola komanda pasaules čempionātā nepiedalās. Tomēr starp vēstules parakstītājiem tik un tā ir divi eiroparlamentārieši no Latvijas – Artis Pabriks un Inese Vaidere.
"Vēl Phjončhanas olimpiskās spēles pierādīja, ka Krievija diemžēl nav gatava atzīt savas kļūdas, turpinās dopinga lietošanas neatzīšanas politika. Es domāju, ja valsts to nav atzinusi, nožēlojusi un atvainojusies, tad rīkot lielus sportiskus notikumus šādā valstī ir nepieņemami. Tas būtu tāpat kā - nekas, ka krievi lietoja dopingu, rīkojam olimpiskās spēles Maskavā atkal," spriež Vaidere.
Eiropas Parlamentā izskan arī idejas, ka pasaules futbola čempionātam vispār nebūtu jānotiek Krievijā. Daži saka, ka tas būtu steigšus jāpārceļ uz Lielbritāniju vai Islandi. Tomēr diez vai to kāds varētu pagūt, ņemot vērā, ka spēles sāksies jau jūnijā.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova sacīja, ka ar šādiem paziņojumiem rietumvalstis mēģina politizēt sportu. Tāpat Zaharova vēlreiz nodēvēja dopinga skandālu par kampaņu pret Krieviju:
"Ir sākuši skanēt aicinājumi boikotēt mūsu valstī gaidāmo pasaules futbola čempionātu. Tas ir kārtējais raunds, kārtējais mēģinājums paziņot, ka uz Krieviju nedrīkst braukt. Iemesli ir tikai politiski, un tiem nav ne mazākā sakara ar sportu. Kopumā mēs aicinām atteikties no nosodāmiem mēģinājumiem iesaistīt sportā politiku. Sports ir domāts, lai tuvinātu valstis un tautas. Tas ir ļoti svarīgi. Un politikai būtu jājauc nost šķēršļi, ko cilvēki ir uzbūvējuši, tostarp diemžēl arī sportā."
Tomēr deputāte Harmsa saka, ka Krievija jau sen ir sajaukusi sportu ar politiku:
"Putins un viņa Starptautiskās Futbola federācijas vīri būtībā ir nopirkuši šo čempionātu, lai stiprinātu Putina kā lielā vadoņa tēlu. Šādi viņi vēlas stiprināt Putina iecienīto ideju par Krievijas varenību.
Jā, viņam nevajadzēja jaukt kopā sportu ar politiku, bet viņš to izdarīja."
Pasaules futbola čempionāts norisināsies 11 Krievijas pilsētās no 15. jūnija līdz 15. jūlijam.
