Krievijas iecerētais ''Nord Stream 2'' projekts, kas paredz dubultot iespējamās Krievijas dabasgāzes piegādes Vācijai no 55 miljardiem kubikmetru gadā līdz 110 kubikmetriem gadā, ir klajā pretrunā ar Eiropas Savienības enerģētikas politikas pamatnostādnēm, jo tas tikai vēl vairāk pastiprinās Eiropas atkarību no šobrīd dominējošā dabasgāzes piegādātāja Krievijas – šādu viedokli debatēs par projektu pauduši Eiropas Parlamenta deputāti, kuri aicina projektu pēc iespējas ātrāk apturēt.
Deputātu viedokli atbalstīja arī Eiropas Savienības klimata pārmaiņu un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete, kurš uzsver, ka projekta realizācija faktiski var samazināt Eiropas Savienībai pieejamo dabasgāzes transporta koridoru skaitu:
''Pilnīgi noteikti ''NordStream 2'' neradīs pieeju jaunam dabasgāzes piegāžu avotam vai piegādātājam, bet tikai palielinās Krievijas pieeju Eiropas dabasgāzes tirgum. Kas attiecas uz dabasgāzes transportēšanas koridoriem – projekts faktiski var samazināt pieejamo koridoru skaitu no trijiem līdz diviem, jo pastāv risks, ka pēc projekta realizācijas tiks pātraukts dabasgāzes tranzīts caur Ukrainu, un, iespējams, arī uz Vāciju caur Polijas teritoriju. Piegāžu maršrutu skaita samazināšanās neuzlabos piegāžu drošību.''
Savukārt Tautas partiju pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jeržijs Buzeks debatēs uzsvēra, ka ir svarīgi, lai projektam tiktu liegts jebkāds Eiropas Savienības atbalsts:
''Es uzskatu, ka ''Nord Stream 2'' projekts nedrīkst saņemt nekādu atbalstu no Eiropas Savienības, un tā darbībai ir jātiek pārvaldītai tikai atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai. Gribu arī jautāt komisāram – vai komisija ar jautājumiem par projektu ir vērsusies arī pie Vācijas valdības?''
Bet sociāldemokrātus pārstāvošais deputāts no Itālijas Flavio Zanonato brīdināja, ka ''Nord Stream 2'' palielinās jau šobrīd vērojamo Krievijas dominējošo lomu Eiropas dabasgāzes tirgū.
''''Nord Stream 2'' palielina enerģētisko atkarību no viena piegādātāja. Citiem vārdiem sakot – tas pastiprina jau tā šobrīd ļoti lielo Krievijas kompānijas ''Gazprom'' ietekmi Eiropas tirgū un dominējošo lomu. Ekonomiska pamatojuma projektam tomēr nav, jo pat esošais ''Nord Stream 1'' cauruļvads nestrādā ar pilnu jaudu,'' norādīja Zanonato.
Ja ''Nord Stream 2'' cauruļvada projekts tiks turpināts, tas noslēgsies aptuveni 2019.gada beigās. Aplēses liecina, ka jau uzbūvētā dabasgāzes cauruļvada ''Nord Stream'' izmantotā transportēšanas jauda kopš 2014.gada sasniedz līdz 40 miljardiem kubikmetru gadā pretstatā pieejamajai 55 miljardu kubikmetru jaudai.
