"Es nešaubīgi to atbalstu. Pagājušā gada oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu piedāvāt ES dalībvalstu valdībām pieņemt analogas sankcijas. Es pati biju autore projektam, tādēļ es, protams, to aizstāvu un turpinu darbu pie tā, lai arī Eiropā pieņemtu analogas sankcijas," Ojulanda sestdien stāstīja ziņu aģentūrai "Interfax".
"Otrkārt, uzskatu, ka ir pilnībā loģiski, ka cilvēkiem, kas iekļauti sarakstā ASV, automātiski ir liegta iebraukšana Eiropas Savienībā: ir neiespējami, ka viņi nevarētu braukt uz ASV, bet varētu apmeklēt Eiropu. Šajā lietā ir jāatspoguļojas transatlantiskajai sadarbībai," uzsvēra eiroparlamentāriete no Igaunijas.
Viņa norādīja, ka "šis likums nekādā gadījumā nav vērsts pret Krieviju, pret Krievijas iedzīvotājiem. Tas ir vērsts pret konkrētām personām, kas saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem".
EP deputāte nespēja precizēt, kad šāds saraksts ES varētu stāties spēkā.
"Pašlaik notiek apspriešana ar ES dalībvalstīm, ES institūcijās un Eiropas Parlamentā notiek sanāksmes par turpmāku virzību. Lēmuma pieņemšanas process, protams, Eiropas Savienībā būs ilgs, bet Magņitska tēma šeit ir ļoti aktuāla," stāstīja Ojulanda, runājot par advokāta Sergeja Magņitska nāvi Maskavas cietumā 2009.gadā.
Savukārt, komentējot Krievijas publiskoto sarakstu ar ASV amatpersonām, kurām saistībā ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem liegta iebraukšana Krievijā, Ojulanda teica, ka "tāds pasākums jau bija gaidāms. Tomēr, kad ieraudzīju, kas ir iekļauti sarakstā, biju ļoti pārsteigta. Neviens no tiem, ar ko runāju, nespēj to komentēt, viņiem tas nav saprotams. Tas kārtējo reizi parāda, ka režīms virzās uz totalitārisma pusi, kas mēģina pārējai pasaulei parādīt savu spēku".
ASV prezidents Baraks Obama 14.decembrī parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, atceļot kopš aukstā kara laika spēkā esošus ierobežojumus – tā dēvēto Džeksona–Venika labojumu, bet vienlaikus paredzot iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc Vašingtonas vērtējuma, ir saistītas ar Magņitska nāvi Krievijas cietumā 2009.gadā.
Uz "Magņitska likumu" ASV Krievija reaģēja ar aizliegumu no Krievijas adoptēt bērnus uz ASV.
Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem. Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centies atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskāries fonds, un 2009.gada novembrī miris apcietinājumā tādēļ, ka viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība.
37 gadus vecā jurista nāve saasināja Krievijas un Rietumvalstu attiecības.
