Deputāte Anni Šreijere nāk no Nīderlandes lauku reģiona Tventes un kopā ar vīru viņai pieder cūku ferma. Politiķe uzskata, ka šajos laikos īpaši mazajām ģimenes saimniecībām lielajā konkurencē nopelnīt iztiku ir grūti, tāpēc ir labi meklēt plašākus tirgus, un viena no iespējām būtu piedalīties kopējā interneta platformā, kura būtu pieejama un atvērta visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un kurā zemnieki, kas audzē un rada savu īpašo, reģionam unikālo un tīro produkciju, varētu par to informēt citus un atrast arī sev pircējus. Kā saka politiķe – tā būtu iespēja arī Latvijas lauksaimniekiem.
Interneta platforma būtu visās 24 Eiropas Savienības oficiālajās valodās, lai pilnībā varētu iepazīties ar produktu aprakstu. „Rodot iespēju iegūt ekonomiski, zemnieki būtu motivēti turpināt strādāt, nepamest reģionu un arī nezaudēt unikālās produktu receptes, turklāt tā varētu būt arī iespēja kādam no mazajiem ražotājiem kļūt par lielu un Eiropā pieprasītu, ja to pamanītu kāds nozīmīgs investors,” uzskata ieceres atbalstītāji.
Fiziski internetā šāda platforma jau pastāv un to ir izveidojis nīderlandiešu zemnieks Niko Bebselers, taču tās attīstībai vajag līdzekļus, un tagad Lauksaimniecības komitejas deputāti atbalstu šim projektam lūdz Eiropas Komisijai, kopā prasot aptuveni 400 000 eiro.
„Summa, ko mēs prasām, patiesībā nemaz nav tik liela, un ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Komisija dotu pozitīvu signālu. Nauda varētu nākt arī no citiem avotiem Eiropas Savienības budžetā, taču mēs vēlētos, lai to piešķirtu no Lauku attīstības fonda,” norāda Anni Šreijere.
Aprēķināts, ka platformai varētu pievienoties simtiem tūkstoši Eiropas mazo ražotāju, jo, kā saka Anni Šreijere, viņas reģionā Tventē vien saskaitīti 87 unikāli produkti.
Taču iniciatīva nevedas viegli, jo līdz ar vēlmi taupīt līdzekļus arī Eiropas Savienības budžeta naudu uzmana rūpīgāk.
Vaicāta par to, vai šāda platforma varētu palīdzēt arī tiem lauksaimniekiem, kuri cietuši no Krievijas ieviestā pārtikas produktu aizlieguma, deputāte gan šaubās, norādot, ka tas būs iekšējas un nišas produktu tirgus, kurā priekšroka būs īpašiem reģiona produktiem.
Sagaidāms, ka lielākās diskusijas sāksies rudens pusē, kad pievērsīsies Eiropas Savienības nākamā gada budžetam.
Šādas vietējo mazu ražotāju, ģimenes uzņēmumu interneta platformas jau pastāv atsevišķās dalībvalstīs, piemēram, Vācijā, tikai atšķirībā no Eiropas Savienības mērogiem te zemnieku pakalpojumi tiek piedāvāti vienas valsts robežās.
