EP dažāda attieksme pret ideju uzglabāt avioreisu datus

Aviopasažieru datu reģistrs var būt būtisks rīks cīņai ar terorismu. Tādēļ Eiropas valstīm Latvijas prezidentūras laikā būtu jāmēģina vienoties par kopīgiem principiem šāda reģistra izveidei. Tā trešdienas vakarā, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus Briselē, sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Diskusijas par šādu datu reģistru ir atsākušās pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē. Tomēr vairāki deputāti uzskata, ka iedzīvotāju pārvietošanās datu masveida glabāšana pārkāpj tiesības uz privātās dzīves aizsardzību.

Vai lielāka iedzīvotāju pārvietošanās uzraudzība var palīdzēt novērst terorisma aktus? Daļa Eiropas un arī Latvijas politiķu uzskata, ka var. Tādēļ pēc Parīzes apšaudes un ķīlnieku krīzes no jauna ir atsākušās diskusijas par Eiropas pasažieru vārdu reģistru. Tajā tiktu iekļauti un glabāti dati par visiem aviopasažieriem, kuri ir ielidojuši vai izlidojuši no ES valstīm.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem Briselē sacīja, ka panākt vienota reģistra noteikumu izstrādi būs viņa prioritāte turpmāko sešu mēnešu laikā.

“Kā mēs zinām, virkne valstu ir ieviesušas savus pasažieru datu reģistrus. Līdz ar to man šķiet, ka mums ir ļoti būtiski vienoties par Eiropas kopējiem pamatprincipiem šādu rīku izveidē ar mērķi nodrošināt arī cilvēktiesības, respektīvi personu datu aizsardzību," sacīja Kozlovskis.

Ideja par to, ka visā Eiropā ir nepieciešami reģistri, kur būtu pieejamas ziņas par starptautisko reisu aviopasažieriem, tiek apspriesta jau vairāk nekā divus gadus. EP to noraidīja, jo uzskata, ka visu pasažieru vārdu uzglabāšana bez mazākā aizdomu pamata ir pretrunā ar iedzīvotāju tiesībām uz privāto dzīvi.

Turklāt Eiropas Savienības (ES) Tiesa aizvadītajā gadā nolēma, ka līdzīga prasība telekomunikāciju uzņēmumiem glabāt divus gadus informāciju par to, kam un kad ir zvanījuši visi viņu klienti, ir pretrunā ar Eiropas pamatbrīvībām.

Tādēļ liberāldemokrātu grupas pārstāve Sesīlija Vikstrēma ir atgādinājusi par viņas partijas aicinājumu iesniegt jaunu reģistra noteikumu versiju. “Mana politiskā grupa ir mēģinājusi iedvest dzīvību šajā jautājumā, aicinot Eiropas Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu par Eiropas Savienības pasažieru vārdu reģistru. Šim priekšlikuma būtu jāņem vērē nesenais Eiropas Savienības Tiesas spriedums un topošās Datu aizsardzības direktīvas prasības. Tikai tā mēs varam virzīties uz priekšu!” norāda Vikstrēma.

Runājot dažas stundas vēlāk, Eiropas Komisijas (EK) pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss solīja, ka parlamenta iebildumi tiks ņemti vērā un piedāvātā pasažieru datu reģistra versija tiks pārskatīta. Timmermans arī solīja maijā nākt klajā ar Eiropas iekšējās drošības stratēģiju. “Ja jūs aprunāsieties ar jebkuru valdību, jūs dzirdēsiet, ka iedzīvotāju drošības garantēšana ir viens no viņu pamatuzdevumiem. Un tagad drošībai visā Eiropā ir mests izaicinājums," saka Timmermanss. "Dalībvalstis un to valdības ir tās, kam ir pienākums atbildēt uz šiem izaicinājumiem. Bet tur, kur tas ir iespējams, Eiropas Komisija palīdzēs un atbalstīs valdības, lai tās varētu kopīgiem spēkiem panākt, ka iedzīvotāji ir lielākā drošībā," viņš piebilst.

Lai gan Eiropas kopējo noteikumu, kas regulētu pasažieru datu uzglabāšanu, pašreiz nav, vairākas valstis šādus reģistrus veido tik un tā. Turklāt to finansē EK. Arī Latvija ir starp šādām valstīm. Un kaut arī no vienas puses tiek solīts, ka kopīgā sistēma būs atbilstoša visiem cilvēktiesību standartiem un nepārvērtīs Eiropu par policejisku valstu kopienu, no otras puses - diskusijās parādās arvien jauni priekšlikumi uzglabāt vēl vairāk datu, proti, gan par pārvietošanos ES iekšienē, gan arī par braucieniem ar vilcienu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti