Plānotās OLAF reformas ir kompromiss, pie kura strādāts gadiem ilgi. To mērķis – padarīt korupcijas apkarošanas biroja darbu efektīvāku, uzlabot tā sadarbību ar dalībvalstīm un padarīt to atbildīgāku.
Trešdienas debatēs EP vairāki deputāti norādīja, ka reformas nav ideālas. Viens no tiem, Šons Kellijs, atzina, ka tieši par OLAF efektivitāti rodas jautājumi. „Tas ir ironiski, ka diemžēl OLAF pats par sevi ir ierobežots šajā jomā. It sevišķi attiecībā uz rīcību izmeklēšanā pret Dalli kungu, kurš nemaz nav apmierināts un vēlas, lai šajā lietā arī turpmāk uzklausītu viņa viedokli,” saka Kellijs un turpina: „Tāpat runa ir par ģenerāldirektora Keslera rīcību, veicot šo izmeklēšanu – vai viņš šajā izmeklēšanā uzvedās kā amatieris vai kā profesionālis.”
Neraugoties uz šiem mīnusiem, parlamentam tomēr ir jāatbalsta pašreizējie priekšlikumi, secināja Kellers. „Reformas ir nepieciešamas. Es domāju, ka mēs varam atzinīgi novērtēt to, ka OLAF tiek stiprināts. Šeit īpaši jāpiemin uzlabotā krāpniecības definīcija, ziņotāju aizsardzība, plašāka informācijas apmaiņa starp OLAF un ES valstīm, apmaiņa starp parlamentu un OLAF, un visbeidzot uzraugošās komitejas nostiprināšana,” uzsvēra Kellers.
Savukārt Marta Andreasone savos atzinumos bija daudz skarbāka. „Ja kādam ir vajadzīgi pierādījumi tam, cik neefektīvas ir ES institūcijas, tad septiņi gadi, kas bija nepieciešami, lai pārskatītu OLAF regulācijas, pilnīgi noteikti ir pietiekams pierādījums,” teica Andreasone.
Viņa pauda uzskatu, ka OLAF ir jāatskaitās ES pilsoņiem, nevis institūcijām. „Pretkorupcijas biroja galvenais uzdevums ir novērst krāpniecības un korupcijas ietekmi uz ES līdzekļiem. Tāpēc jau pēc definīcijas tam ir jābūt neatkarīgam no institūcijām, kas ir iesaistītas šo līdzekļu izlietošanā. Kā pirmā te jāpiemin Eiropas Komisija (EK). Taču tas attiecas arī uz Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi,” atzīmēja Andreasone.
OLAF ģenerāldirektors Džovanni Keslers jau iepriekš bija paudis atbalstu gaidāmajām reformām. Taču parlaments ir kritizējis tieši viņa vadībā veiktās izmeklēšanas, cita starpā par eirokomisāru Džonu Dalli.
Dalli tika apsūdzēts korupcijā, jo viņam pazīstams cilvēks esot piedāvājis zviedru zelējamās tabakas ražotājam „Swedish Match” nopirkt iespēju tirgot savu produkciju visā ES. Izmeklēšanas un kritikas dēļ Dalli pagājušā gada rudenī atkāpās no amata, taču joprojām noraida pret sevi vērstās korupcijas apsūdzības. Un šajās dienās Dalli viesojās Zviedrijas ikgadējā politiķu nedēļā Almedālenā, Visbijas salā – tur viņš kārtējo reizi skaidroja, ka esot tabakas industrijas un EK sazvērestības upuris.
Tikmēr OLAF priekšnieks Keslers presei atklājis jaunas apsūdzības pret Dalli. Pagājušajā gadā, būdams vēl eirokomisāra amatā, viņš esot devies uz Bahamu salām, lai šajā nodokļu paradīzē noglabātu prāvu naudas summu.
