Eiropas amatpersonas viena aiz otras uzsver, ka pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā mūsu kontinentam būtu jākļūst patstāvīgākam, jo uz amerikāņiem vairs nevarēs paļauties tik droši kā līdz šim. Tas pirmkārt ir saistīts ar aizsardzību, kas nozīmē Eiropas valstu bruņojuma uzlabošanu un ciešāku savstarpējo sadarbību.
Mūsu valsts uz ideju par Eiropas armijas izveidi līdz šim ir atbildējusi ar piesardzību. Proti, sadarboties ir vērts tikai tur, kur tas dod jaunu pienesumu. Bet veidot paralēlās struktūras neesot vajadzības, pasvītro Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
“Mums nevajag veidot jaunus štābus un likt tur atkal tos pašus karavīrus. Latvijas gadījumā pilnīgi tie paši būtu vai NATO, vai Eiropā. Mums nevajag jaunus štābus, mums karavīru nepietiek, mums spēju nepietiek. Bet, kas attiecas uz tādiem specifiskiem uzdevumiem, kas tiešām ir piederīgi Eiropas Savienībai, kurā arī mēs esam, proti, pretterorisms un iekšējā drošība, arī robežas drošība, kas ir klasiski civiluzdevumi, - lūk, tur gan Eiropai būtu jāiet kopā. Varbūt tur ir vērts veidot jaunas koordinējošās struktūras, bet ne jau militārā jomā,” klāsta Graube.
Līdzīgās domās ir arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Nacionālās apvienības Roberts Zīle. Viņš uzsver, ka pašlaik nav skaidrs, kurš tad īsti komandētu jauno Eiropas armiju.
“Tas var izraisīt jau labi izveidoto NATO militāro struktūru noārdīšanu. Ja mēs iedomātos kaut vai tepat Briselē vēl vienu galveno mītni vai māju, kurā tie paši cilvēki, kuri lielā mērā ikdienā darbojas NATO ietvaros, darbosies arī šajos ietvaros, un slēps šo informāciju no, iespējams, pārējiem NATO locekļiem... Tas liekas vienkārši absurdi,” spriež Zīle.
Tomēr vairums piekrīt, ka Eiropai būtu jāiegulda vairāk savā bruņojumā.
Statistika liecina, ka Eiropa aizsardzībai tērē vien aptuveni pusi no tā, ko investē ASV. Turklāt sadrumstalotības dēļ kopīgais efekts, kas ar to tiek panākts, sasniedz vien 10% salīdzinājumā ar amerikāņiem.
Šo statistiku pavasarī minēja Eiropas Parlamenta deputāte no “Vienotības” Sandra Kalniete, prezentējot viņas izstrādāto parlamenta ziņojumu par Eiropas Savienības ārpolitiku.
Kalniete toreiz pasvītroja nepieciešamību atteikties no nacionālajiem bruņojuma standartiem, lai veicinātu Eiropas militārās tehnikas savietojamību. Graube gan norāda, ka NATO standarts jau pastāv. Tas ļauj starptautiskās operācijās veidot vienības no dažādu valstu karavīriem un tehnikas. Un arī jautājumā par to, vai kopīgie ieroču iepirkumi Eiropai ļautu ieekonomēt, Bruņoto spēku komandieris ir atturīgs:
“Varētu varbūt pieņemt, ka ir lētāk. Bet jautājums tad uzreiz, kurā vietā tas tiks ražots. Jo šeit uzreiz sāksies nacionālās intereses. Patiesībā Eiropas kontekstā tas nozīmē, ka mēs mēģināsim atslēgt Ameriku un citas valstis no šiem tirgiem. Latvijā mēs izvēlamies labāko, kas mums der. Esam iepirkuši strēlniekiem ieročus Vācijā. Radaru sistēmas - mēs uzskatām, ka šobrīd labākās priekš mums ir ASV. Līdz ar to tas sašaurinātu mūsu tirgu un izvēli.”
Tomēr nebūt ne visi tam piekrīt. Eiropas Parlamenta deputāte no Vācijas Monika Holmeiere, kura koordinē Eiropas Tautas partijas grupas darbu iekšlietu un tieslietu komitejā, ir pārliecināta, ka Eiropas armija nesašaurinātu izvēli.
“Būsim atklāti – tās ir muļķības. Es to gribu pateikt skaidri. Ja jūs prasītu, kurš ir labāks – ''Boeing'' vai Airbus'', - es teiktu, ka abas ir lieliskas kompānijas. Tādēļ manā skatījumā patiesa neatkarība nozīmē, ka mums ir nepieciešama arī industrija, kas spēj saražot ieročus, lidmašīnas un helikopterus. Ja mums nebūtu savas aizsardzības industrijas, es teiktu, ka mēs būtu ļoti atkarīgi no pārējiem,” saka Holmeiere.
Deputāte Holmeiere mudina ieguldīt vairāk Eiropas bruņojuma izpētē, lai mūsu kontinentā ražotie ieroči un tehnika kļūtu vēl modernāka, tādējādi palielinot konkurenci un piedāvājumu.
Diskusijas par to, kā Eiropas valstis vislabāk var sadarboties militārā jomā, dažādos līmeņos turpināsies arī tuvākajos mēnešos.
