Emisiju samazinājuma dati var nostiprināt ES pozīcijas diskusijās Parīzes konferencē

Eiropas Savienības (ES) uzdevums Parīzes konferencē panākt plašāku pasaules valstu atbalstu stingrākiem mērķiem siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežošanai, iespējams, kļūs mazliet vieglāks, jo jaunākie dati apliecina, ka Eiropas Savienībai pašai ir izdevies šajā jomā sasniegt būtisku progresu, kas var kalpot arī kā piemērs citām valstīm.

Viens no galvenajiem iemesliem, kas, pēc politikas analītiķu teiktā, pasaules attīstītākajām valstīm ir liedzis sasniegt straujāku progresu siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežošanā, bija valstu bažas par to, ka soļi situācijas uzlabošanai var kavēt ekonomisko izaugsmi un ka dažas no valstīm, sākot emisiju ierobežošanu vēlāk, var iegūt negodīgas priekšrocības. Iespējams, Eiropas Savienībai tomēr šo savstarpējo neuzticēšanos ir izredzes pārvarēt, jo

jaunākie Eiropas Vides aģentūras dati liecina, ka sasniegs un pārsniegs mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20%, vienlaikus saglabājot vērā ņemamu ekonomisko izaugsmi.

''Pirmkārt, no 1990.gada līdz 2013.gadam, balstoties uz oficiālajiem datiem, mēs varam tiešām teikt, ka Eiropas Savienība ir samazinājusi emisijas par 19,8%, kas ir jau gandrīz 20%. Ja mēs lūkojamies uz aplēsēm par 2014.gadu, samazinājums ir jau par 23%. Tik straujš kritums gan lielā mērā ir saistīts ir klimatiskajiem apstākļiem konkrētajā gadā, tomēr kopējā tendence ir nepārprotama un liecina par to, ka emisijas samazinās. Jau kopš 2005.gada emisijas ir samazinājušās, un, manuprāt, tas ir viens no galvenajiem vēstījumiem šajā ziņojumā – ka kopš apzinātas klimata politikas īstenošanas, ir vērojama emisiju samazināšanās,'' stāsta Eiropas Vides aģentūras vadītājs Hanss Bruininkss.

Šie rādītāji ir ievērojami iedrošinājuši arī Eiropas Savienības klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti, kurš norāda – Parīzes konferencē valstīm jau būtu jāvienojas par konkrētiem emisiju samazināšanas mērķiem un arī mehānismiem, kas ļautu uzraudzīt šo mērķu sasniegšanu:

''Parīzes līgumam būs nepieciešamas trīs galvenās sastāvdaļas. Pirmkārt, ilgtermiņa mērķis – mums ir nepieciešama skaidra ceļazīme, kas parāda, kurā virzienā mums jāvirzās. Otrkārt – regulāras atskaites un rezultātu vērtēšana procesā, kas ļautu novērtēt, kādā tempā virzāmies uz mērķi. Un treškārt – sistēma, kas nodrošina datu caurspīdīgumu un valstu atbildību par datu uzticamību. Šie nosacījumi ir svarīgi, lai mēs panāktu vēlamo vienošanos klimata jomā un varētu īstenot savu mērķi ierobežot globālo sasilšanu par diviem grādiem. Kā varat pārliecināties,

notiek lielas pārmaiņas, jo, piemēram, Kioto protokolā piedalījās tikai 35 valstis, kuru izmeši veidoja tikai nepilnus 30% no globālā apjoma. Šobrīd piedalās jau vairāk nekā 150 valstis, kuras kopā saražo jau ap 90% no globālajiem izmešiem.''

Eiropas Savienības dalībvalstu jaunākās prognozes liecina, ka, saglabājot pašreizējos pasākumus, ES līdz 2020. gadam sasniegs 24% samazinājumu, bet, ieviešot papildu pasākumus, kas dalībvalstīs jau tiek plānoti, samazinājums sasniegs 25%. Tādējādi ES ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savus Kioto protokolā noteiktos mērķus otrajam saistību periodam no 2013. līdz 2020. gadam. Prognozēts, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanās turpināsies arī pēc 2020. gada, taču lēnākā tempā, un, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 40% samazinājuma mērķi, būs jāievieš jaunas politikas nostādnes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti