Emigrācijas problēma Lietuvā - pamestās pilsētas kļūst par graustiem, bet cilvēki bēg uz sakārtotāku vidi

Emigrācija ir problēma, kas skar ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu. Pamestās pilsētas kļūst par graustiem, kas arī veicina bēgšanu uz sakārtotāku vidi.

Pamesta ēka - vējš ieskanas tumšajos gaiteņos. Kādreiz šeit dunēja dzīve, taču šodien ēka ir pamesta. Kaimiņos vēl viens betona kalns. Un logi, kas tā arī nekad netika iestikloti. Būvobjekts, kas nav un netiks nodots. Lietuvas reģionos - arvien tālāk no lielajām pilsētām - šādas ainavas nav nekāds retums. Un viens no iemesliem ir pieaugošā emigrācija.

Pašvaldības cenšas atrast veidus, kā cīnīties ar pamestajām ēkām, kas ir bīstamas gan pašas par sevi, gan to nelegālajiem iemītniekiem. Kaut vai tīri praktiski, kā atrast veidu, lai nebūtu jākurina pustukšas ēkas. Visaginas pilsētas galva lūdz palīdzību vides ministrijai. Aicina valdību nojaukt tukšās un pamestās ēkas un vietu atbrīvot privātmāju rajonam. Ir arī tādi cilvēki, kas paliek un var atļauties uzbūvēt māju.

''Mums ir ļoti skaista pilsēta ezera krastā, skaista daba. Videi jābūt skaistai. Tās pamestās ēkas neuzlabo pilsētu. Un tā kā pilsētas budžetā nav naudas, tad arī palūdzām valdību, Vides ministriju piešķirt finansējumu,'' stāsta pilsētas domes priekšsēdētāja Daļa Štarupaite, piebilsot, ka arī citos reģionos šī problēma ir aktuāla. ''Jā, Lietuvā ir 60 pašvaldības, daudzi no Lietuvas ir aizbraukuši prom, ir tukši dzīvokļi. Ko mēs izdarījām? Kad daudzi dzīvokļi kļuva tukši, mēs pārvietojām iemītniekus, lai pilsēta neciestu lielus zaudējumus, nodrošinot komunālos pakalpojumus - apkuri, ūdeni.''

Sludinājumos vienā no nekustamo īpašumu portāliem lasāms: ''Dzīvoklis pašā Visaginas centrā, 80 kvadrātmetru. Trīs istabas, saulains. Pārdod ar visām mēbelēm. Cena - 12 000 eiro.'' Ja dzīvoklis ir ar mēbelēm, komentē nekustamo īpašumu eksperti, tad, visticamāk, pārdod emigranti.

Reālos datus par emigrāciju iegūt nav viegli, taču arī oficiālā statistika iezīmē krīzi. Emigrācijas tempi pagājušogad pieauga. Uz katru tūkstoti iedzīvotāju aizbrauca 15 cilvēki. Uz kurieni dodas lietuvieši? Uz Lielbritāniju, Vāciju, Īriju - tās ir trīs galvenās mērķa ārvalstis.

No tā cieš arī infrastruktūra - sākot ar komunāliem pakalpojumiem un beidzot ar izglītību un veselības aizsardzību. Ziņas par skolu slēgšanu ir ierastas. Skolēnu nav. Arvien mazāk paliek arī studentu. Jaunieši ir visaktīvākie prombraucēji. Viens no papildu faktoriem - iesaukums armijā. Arī Lietuvas premjers atzīmēja, ka ir tādi jaunieši, kas no obligāta militārā dienesta slēpjas ārzemēs. Un, kā norāda ekonomisti, viņi aizbrauks, iemācīsies valodu, apgūs profesiju un diez vai atgriezīsies valstī, kurā vidējā alga ir ceturtā zemākā Eiropas Savienībā. Turklāt uz potenciālu imigrāciju, lai kompensētu iedzīvotāju zudumu, skatās ar šaubām. Lietuvieši ienācējiem nav pati atvērtākā nācija.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti