Panorāma

Pārmet RTU nepārdomātu lekciju plānošanu

Panorāma

Egliņš

Lietuvā top elektrības savienojumi ar Zviedriju un Poliju

Elektrības savienojums Lietuvā ar Zviedriju un Poliju ieiet finiša taisnē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lietuvā finiša taisnē iegājusi starpvalstu elektrības savienojumu izbūve ar Zviedriju un Poliju. Tos plānots pabeigt jau šogad. Tad, kad tas notiks, Lietuva cer kļūt par Baltijas elektrības pārvades centru.

Vērienīgo projektu īsteno Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators „Litgrid”. Viens no savienojumiem ir „NordBalt” un tas vienos Lietuvu un Zviedriju. Otrs – „LitPol” – būs savienojums ar Poliju. Lielākā daļa būvniecības darbu jau pabeigti. Tagad jāuzstāda ierīces, kas pārveidos elektrību no padomju parametriem uz Rietumos lietotajiem.

Netālu no Alītas pilsētas Lietuvas dienvidos šobrīd būvē pārveidošanas staciju. Tikko saņemts pirmais 110 tonnu smagais transformators. Kopumā uzstādīs vēl septiņus.

„Vēl bez transformatora tiek piegādāts daudz citu ierīču. Tās visas vajadzīgas, lai būtu iespējams savienot kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu ar mūsējo, kas joprojām strādā pēc padomju parametriem,” saka “Litgrid” valdes loceklis Karolis Sankovskis.

Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs solījis, ka abi savienojumi šogad sāks darboties. „Projektu nekas neapdraud. Visi līgumi ar kreditoriem parakstīti. Ja finansējums no Eiropas kādu iemeslu dēļ tiktu pārtraukts, mums ir rezerves plāns, kur ņemt naudu,” uzsvēra Butkevičs.

Šis ir otrs nozīmīgākais enerģētikas projekts līdzās Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa atklāšanai pērn. Starpsavienojumi ļaus dažādot elektrības tirgu, palielinās konkurenci un samazinās elektrības cenas Baltijas patērētājiem – tā 900 miljonu vērtā projekta ieguvumus prognozē Lietuvas valdība.

Cenu kritumu neizslēdz arī uzņēmuma „Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Bet kā galveno Latvijas ieguvumu min citu. „Skaidrs, ka – jo vairāk starpsavienojumu ar kaimiņvalstīm, īpaši ar Rietumeiropas valstīm, jo lielāka drošība dažādos gan krīzes gadījumos, gan apstākļos, ka dabas apstākļu dēļ ir apgrūtinātas enerģijas piegādes no Austrumu kaimiņiem. Līdz ar to tas ievērojami palielina mūsu elektroapgādes drošumu,” norāda Boks.

Arī Igaunija jau izveidojusi divus jaudīgus starpsavienojumus ar Somiju. Latvijai sava pagaidām nav. Taču nākotnē nav izslēgts, ka arī mēs tādu varētu būvēt, uzskata Boks.

„Viens no Latvijas iespējamajiem piedāvājumiem ir, ka to varētu būvēt arī no Latvijas. Kaut vai uz Gotlandes salu, jo šeit attālums acīmredzami ir īsāks. Līdz ar to šā projekta izmaksas varētu būt mazākas. Tas būs atkarīgs no tā, ko nākotnē parādīs tirdzniecības darījumi – vai vēl viens kabelis nepieciešams vai pietiek jau ar esošo kabeļu savienojumu,” skaidro „Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs.

Boks norāda – Latvija šobrīd spējīga sevi pilnībā nodrošināt ar elektrību arī pati. Citi tirgi vajadzīgi lielākai konkurencei un drošībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti