El Baradei par atkāpšanos paziņojis pēc tam, kad, drošības spēkiem trešdien Kairā iebrūkot gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāju nometnēs, tika nogalināti vismaz 124 cilvēki.
„Tas ir kļuvis pārāk sarežģīti - turpināt uzņemties atbildību par lēmumiem, kuriem es nepiekrītu un par kuru sekām es baidos,” norādīja el Baradei.
Viņš uzsvēra, ka viņu moka sirdsapziņas pārmetumi par izdzēstajām dzīvībām, „konkrēti tāpēc, ka es uzskatu, ka no tā varēja izvairīties”.
„Diemžēl tie, kas gūs no tā, kas notiek šodien, ir tie, kas aicina uz vardarbību un teroru, ekstrēmistu grupējumi,” skaidroja bijušais vicepremjers.
Kairā trešdien notikusī drošības struktūru asiņainā izrēķināšanās ar gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem izsaukusi asu pasaules sabiedrības nosodījumu. Vairāku valstu līderi Mursi atbalstītāju protesta nometņu brutālo likvidēšanu nodēvējuši par slaktiņu.
ANO, ASV, Irāna, Katara, Lielbritānija un Turcija paudušas asu nosodījumu tam, ka armijas atbalstītā Ēģiptes pagaidu valdība, pielietojot spēku, likvidējusi divas protesta nometnes, kas pēc 3.jūlija valsts apvērsuma bija izveidotas Kairā.
Drošības spēkiem trešdien iebrūkot abās nometnēs, atbilstoši ziņu aģentūras AFP žurnālistu datiem nogalināti vismaz 124 cilvēki. ANO norāda, ka bojāgājušo skaits mērāms simtos.
Musulmaņu brālība vēstīja, ka atbilstoši tās datiem nogalināti ir 2200 cilvēki, bet vēl 10 000 - ievainoti.
Ēģiptes pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Mursi tika gāzts armijas apvērsumā 3.jūlijā. Apvērsuma rīkotāji arestējuši Mursi un teju visu viņa pārstāvētās Musulmaņu brālības vadību. Kopš apvērsuma Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāji Kairā turpināja nepārtrauktas protesta akcijas. Viņi noorganizēja divas lielas sēdošās demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas Universitātes.
Ēģiptes jaunā valdība vairākkārt solījusi demonstrācijas pārtraukt, bet līdz šim tas netika darīts.
