Austers stāstīja, ka pašlaik mēs varam tikai minēt tikšanās iemeslu, bet pieļāva, ka tas ir saistīts ar vēlmi nolīdzināt radušos asumus attiecībās. Baltijas valstis daudz vairāk ziedojušas ieročus Ukrainai, kā arī skaļi kritizējušas Vāciju, ka tā to nedara. Vienlaikus pētnieks uzskata par pozitīvu zīmi to, ka Vācija vēlas nolīdzināt attiecības.

Pēc Austera teiktā, Baltijas valstu amatpersonām būs izaicinājums skaidrot Šolcam, ka kavēšanās ar ieroču piegādi Ukrainai nav pieļaujama. "Ir vajadzīgi izšķiroši soļi, dodot ieročus, jo tādā veidā mēs šo konfliktu izbeigsim, nevis paildzināsim. Vācijā to vēl īsti nesaprot," sacīja pētnieks.

Austers intervijā Latvijas Radio skaidroja Vācijas un Krievijas īpašās attiecības, kā arī norādīja – Vācijas kanclers nevēlas riskēt pilnībā nogriezt saikni ar Krieviju, jo energoresursu izbeigšanās no Krievijas radītu milzīgu risku Vācijas ekonomikai.

Austers norādīja arī uz izmaiņām Vācijas sabiedrībā, kura atbalsta smago ieroču piegādi Ukrainai.

KONTEKSTS:

Šolcs otrdien Viļņā tiksies ar Baltijas valstu līderiem – Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, kā arī Igaunijas un Latvijas valdību vadītājiem Kaju Kallasu un Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"). Tikšanās uzmanības centrā būs drošības un aizsardzības jautājumi, kā arī gatavošanās drīzumā gaidāmajam NATO samitam Madridē. Šī samita laikā paredzēts spriest par nepieciešamību spert konkrētus soļus alianses austrumu flanga stiprināšanai. Tāpat sarunu laikā paredzēts spriest par to, kā turpināt atbalstīt Ukrainu un vai piešķirt tai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, kā arī par to, kā pastiprināt politisko un ekonomisko spiedienu uz Krieviju.